Rīgas Vissvētākās Trīsvienības katoļu draudze

Taizé bilance

prāvests Edgars Cakuls
Jaunā gada pirmajā dienā noslēdzās Taizé kopienas organizētā jauniešu tikšanās Rīgā. Man šķiet, ka visi, kas vienā vai citā veidā piedalījās daudzajos pasākumos šī notikuma ietvaros, glabā sirdī visjaukākās atmiņas. Mani visvairāk pārsteidza pašu svētceļnieku nopietnā attieksme un apzinīgums. Iespējams, ir bijuši arī kādi incidenti, taču vismaz pagaidām neko tamlīdzīgu neesmu dzirdējis. Katrā ziņā rīta lūgšanās un darba grupu tikšanās reizēs mūsu draudzē valdīja īsteni kristīgs gars, varēja burtiski "sajust" jauno cilvēku ticību. Ļoti jauks izvērtās arī gada noslēguma pasākums: gan lūgšana par mieru, gan arī sadraudzības vakars, tuvējā skolā kopīgi sagaidot Jauno gadu.
lasīt vairāk >
publicēts 02.01.2017.

Kristus Dzimšanas svētki

prāvests Edgars Cakuls
Dārgie Kristum ticīgie,
 
Ziemassvētku laikā gan gaisotne mūsu dievnamos, gan arī Baznīcas liturģija ir ļoti uzrunājoša. Daudzi no jums šo noskaņu izbaudīs arī šogad. Kristus dzimšana tiek svinēta vairākos dievkalpojumos, kuri seko viens otram. Ziemassvētkos ir Vigīlijas Mise, Pusnakts jeb Ganiņu Mise, Rītausmas Mise, Dienas Mise... Pašiem dievbijīgākajiem patīk svinēt arī tā sauktos „Otros Ziemassvētkus“, kad patiesībā pieminam sv. Stefanu. Šie daudzie dievkalpojumi nebūt nav domāti tam, lai visi gribētāji varētu satilpt dievnamos sev vēlamā laikā, lai arī šis aspekts nav mazsvarīgs. Tomēr galvenais iemesls liturģiskajai daudzveidībai ir Dievišķā Vārda cilvēktapšanas noslēpuma dziļums, kura iepazīšanai ir nepieciešams laiks un lūgšanas gars. Katrs Ziemassvētku dievkalpojums ar īpašajiem lasījumiem izsaka kaut no būtisku no Kristus noslēpuma.
lasīt vairāk >
publicēts 24.12.2016.

Svētīgais Adventa laiks

prāvests Edgars Cakuls
Līdz ar decembri, šogad jau ar novembra pēdējo svētdienu, baznīcās, kristiešu mājās un, gribas cerēt, arī sirdīs ir ienākusi Adventa noskaņa. Šogad, gatavojoties Kristus dzimšanas svētkiem, piedzīvosim gandrīz pilnas četras Adventa nedēļas. Tik bieži tas nemaz nenotiek, jo pēdējā nedēļa bieži vien ir pavisam īsa.
lasīt vairāk >
publicēts 27.11.2016.

18. novembris

prāvests Edgars Cakuls
Šodien svinam Latvijas Republikas dibināšanas 98. gadskārtu. Mūsdienu Latvija ir tik jauna, ka vēl joprojām daudzi tās pilsoņi ir vienaudži savai valstij. Šis fenomens atgādina, ka valsti veido ne tikai tās robežas pasaules kartē, bet arī un pāri visam cilvēki.
Man nāk prātā kāda intervija ar izcilo latviešu režisoru, krietnu latgalieti Jāni Streiču, kurš arī nesen svinēja skaistu dzīves jubileju. Cienījamais mākslinieks toreiz ironizēja, sakot, ka no daudzām mūsdienu nelaimēm Latviju paglābj tās nabadzība... Mēdz teikt, ka katrā jokā ir tikai daļa no joka. Slavenā franču modes dizainere Gabriela Bonī "Koko" Šanela savulaik teica: "Ir cilvēki, kuriem ir nauda, un ir cilvēki, kuri ir bagāti." Valsts svētkos varam padomāt, kas tad ir mūsu bagātība. Protams, tie ir cilvēki, kā arī vērtības, kuras tie glabā un ar kurām dalās.
lasīt vairāk >
publicēts 18.11.2016.

Par sv. Mārtiņu

prāvests Edgars Cakuls
Šodien Latvijā ir Mārtiņdiena. No sirds sveicam visus, kuriem ir gods un privilēģija nēsāt šo skaisto vārdu un no tā atvasinātos vārdus.

Neraugoties uz to, ka mūsdienās daudzi tautieši teju visiem svētkiem cenšas piešķirt ultra latvisku vai pat dievturisku noskaņu, Mārtiņu ir visai grūti klasificēt kā „senlatviešu“ dievību. Jo viņš, Mārtiņš no Tūras, ir ne tikai reāla vēsturiska personība, bet arī liels Svētais, kuru godina ne tikai katoļi, bet arī pareizticīgie.
lasīt vairāk >
publicēts 10.11.2016.

Ziema nāk...

prāvests Edgars Cakuls
“Ziema, ziema, sūti sniegu,
Lai uz zariem sarma tiek!
Zaķēns apsēžas uz ciņa,
Arī viņam pūka tiek.”
lasīt vairāk >
publicēts 05.11.2016.

Draudzes prāvests sveic ar mājas lapas publicēšanu

prāvests Edgars Cakuls
Dzīvojam dīvainā pasaulē, kurā virtuālā realitāte arvien vairāk kļūst līdzvērtīga īstajai. Reizēm šķiet, ka sabiedrībā valda uzskats, ka, ja tevis nav facebook vai draugiem.lv, tad tevis nav vispār. Tu nevari būt pilnvērtīgs sabiedrības loceklis, ja neesi nostiprinājis savas pozīcijas interneta vidē.
Rīgas Vissvētākās Trīsvienības draudze ir veiksmīgi apgāzusi šo stereotipu, vairāk nekā desmit gados darbojoties un attīstoties bez savas mājas lapas.
lasīt vairāk >
publicēts 04.11.2016.
   1 2 3   

Prāvesta blogs

prāvests
Edgars Cakuls 2024. gada 18. janvāris

Dieva Vārda svētdiena lūgšanu nedēļas par kristiešu vienību ietvaros

21. janvārī, parastā liturģiskā laika 3. svētdienā, katoliskā Baznīca jau 5. reizi svinēs Dieva Vārda svētdienu. Tā nav liela jubileja – īpaši, ja salīdzinām ar citiem svētkiem Baznīcas liturģiskajā kalendārā, kas pastāv gadsimtus vai tūkstošgades. Un tomēr pieci gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai būtiski mainītu savu attieksmi kādā jautājumā. Jēzus mācekļiem bija tikai trīs gadi kopā ar Iemiesoto Dieva Vārdu, bet ar to pilnīgi pietika, lai viņi vairs nekad neatgrieztos pie dzīves “pa vecam”. Tāpēc šodien ir atbilstoši uzdot sev jautājumu: “Vai šajos gados ir augusi mūsu mīlestība pret Dieva Vārdu? Vai, šo svētku iedrošināti, esam to labāk iepazinuši un dziļāk izpratuši? Un kā ir ar pielietojumu dzīvē?”
Pirmo reizi Dieva Vārda svētkus parastā liturģiskā laika 3. svētdienā svinējām svētā Hieronīma nāves 1600. jubilejas gadā. Šis svētais bija apguvis vairākas Bībeles valodas, ne tikai lai varētu Dieva Vārdu labāk izprast pats, bet arī lai spētu to darīt pieejamāku citiem, veicot tulkojumu uz toreiz saprotamāko latīņu valodu. Hieronīma apbrīnojamais centīgums Dieva Vārda iepazīšanā, izprašanā un izplatīšanā var tikt izskaidrots ar pamatnostāju, ko viņam tik labi ir izdevies formulēt, komentējot pravieti Isaju: Ignoratio enim Scripturarum ignoratio Christi est – nepazīt Rakstus nozīmē nepazīt Kristu. Ja Hieronīmam toreiz tiktu dots redzēt mūsdienu iespējas Dieva Vārda iepazīšanai un izplatīšanai (no poligrāfijas līdz interneta resursiem un mākslīgā intelekta rīkiem) un vienlaicīgi tiktu atklāts, cik daudz kristiešu šodien ar Bībeli ir uz “jūs”, tad viņš varētu vienīgi noplātīt rokas pilnīgā neizpratnē…
lasīt vairāk >
Piesakies jaunumiem
© 2024 Trīsvienības draudze »