21. janvārī, parastā liturģiskā laika 3. svētdienā, katoliskā Baznīca jau 5. reizi svinēs Dieva Vārda svētdienu. Tā nav liela jubileja – īpaši, ja salīdzinām ar citiem svētkiem Baznīcas liturģiskajā kalendārā, kas pastāv gadsimtus vai tūkstošgades. Un tomēr pieci gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai būtiski mainītu savu attieksmi kādā jautājumā. Jēzus mācekļiem bija tikai trīs gadi kopā ar Iemiesoto Dieva Vārdu, bet ar to pilnīgi pietika, lai viņi vairs nekad neatgrieztos pie dzīves “pa vecam”. Tāpēc šodien ir atbilstoši uzdot sev jautājumu: “Vai šajos gados ir augusi mūsu mīlestība pret Dieva Vārdu? Vai, šo svētku iedrošināti, esam to labāk iepazinuši un dziļāk izpratuši? Un kā ir ar pielietojumu dzīvē?”
Pirmo reizi Dieva Vārda svētkus parastā liturģiskā laika 3. svētdienā svinējām svētā Hieronīma nāves 1600. jubilejas gadā. Šis svētais bija apguvis vairākas Bībeles valodas, ne tikai lai varētu Dieva Vārdu labāk izprast pats, bet arī lai spētu to darīt pieejamāku citiem, veicot tulkojumu uz toreiz saprotamāko latīņu valodu. Hieronīma apbrīnojamais centīgums Dieva Vārda iepazīšanā, izprašanā un izplatīšanā var tikt izskaidrots ar pamatnostāju, ko viņam tik labi ir izdevies formulēt, komentējot pravieti Isaju: Ignoratio enim Scripturarum ignoratio Christi est – nepazīt Rakstus nozīmē nepazīt Kristu. Ja Hieronīmam toreiz tiktu dots redzēt mūsdienu iespējas Dieva Vārda iepazīšanai un izplatīšanai (no poligrāfijas līdz interneta resursiem un mākslīgā intelekta rīkiem) un vienlaicīgi tiktu atklāts, cik daudz kristiešu šodien ar Bībeli ir uz “jūs”, tad viņš varētu vienīgi noplātīt rokas pilnīgā neizpratnē…
lasīt vairāk >
Kristus Dzimšanas svētki
prāvests Edgars Cakuls, 2016. gada 24. decembris
Dārgie Kristum ticīgie,
Ziemassvētku laikā gan gaisotne mūsu dievnamos, gan arī Baznīcas liturģija ir ļoti uzrunājoša. Daudzi no jums šo noskaņu izbaudīs arī šogad. Kristus dzimšana tiek svinēta vairākos dievkalpojumos, kuri seko viens otram. Ziemassvētkos ir Vigīlijas Mise, Pusnakts jeb Ganiņu Mise, Rītausmas Mise, Dienas Mise... Pašiem dievbijīgākajiem patīk svinēt arī tā sauktos „Otros Ziemassvētkus“, kad patiesībā pieminam sv. Stefanu. Šie daudzie dievkalpojumi nebūt nav domāti tam, lai visi gribētāji varētu satilpt dievnamos sev vēlamā laikā, lai arī šis aspekts nav mazsvarīgs. Tomēr galvenais iemesls liturģiskajai daudzveidībai ir Dievišķā Vārda cilvēktapšanas noslēpuma dziļums, kura iepazīšanai ir nepieciešams laiks un lūgšanas gars. Katrs Ziemassvētku dievkalpojums ar īpašajiem lasījumiem izsaka kaut no būtisku no Kristus noslēpuma.
Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados attīstījās mākslas virziens, kurš ieguva nosaukumu „minimālisms“. To raksturo vienkāršas ģeometriskas formas elementu ritmisks atkārtojums, ar ierobežotiem izteiksmes līdzekļiem paužot mākslinieka radošo domu. Savā ziņā arī Dieva atklāsme Kristū ir tikusi īstenota ar visnecilākajiem līdzekļiem. Visiem ir pazīstami vienkāršie Dieva Dēla dzimšanas apstākļi. Viņš tika guldīts nevis greznā šūpulī, bet gan lopu silītē, pirmie ļaudis, kurus eņģeļi aicināja sveikt jaundzimušo Mesiju, bija ganiņi – vienkāršākie un pazemīgākie tālaika cilvēki. Tas mums atgādina, ka nav jābūt lielam, varenam un veiksmīgam, lai Dievs mums pievērstu uzmanību. Kristus ir nācis pie visiem, Viņš ir dzimis un vēlāk miris pie krusta par katru no mums!
Kristus cilvēktapšanas noslēpuma dziļums nekad netiks izsmelts. Daudziem ir mīļa īpašā Ziemassvētku noskaņa, kuru nupat aprakstīju, taču īsteni ticīgam cilvēkam būs svarīga nevis emocionālā vai sentimentālā svētku pieredze, bet gan iespēja katrreiz saprast kaut ko jaunu no Jēzus Kristus dziļākās būtības.
Franču karmelīte sv. Elizabete no Trīsvienības, kura svēto kārtā ir iecelta pavisam nesen, ir teikusi: „Katrs mirklis mums ir dots, lai arvien vairāk iesakņotos Dievā.“ Kristus Dzimšanas svētki ir īpaši svētīgs laiks, lai šo derīgo padomu īstenotu savā dzīvē. To novēlu visiem mūsu draudzes locekļiem, visiem mūsu lasītājiem.
Priecīgus Kristus Dzimšanas svētkus un Dieva bagātīgi svētītu Jauno gadu!
Prāvesta blogs
prāvests
Edgars Cakuls 2024. gada 18. janvāris
Edgars Cakuls 2024. gada 18. janvāris