Rīgas Vissvētākās Trīsvienības katoļu draudze

Svētīgais Adventa laiks

prāvests Edgars Cakuls, 2016. gada 27. novembris

Līdz ar decembri, šogad jau ar novembra pēdējo svētdienu, baznīcās, kristiešu mājās un, gribas cerēt, arī sirdīs ir ienākusi Adventa noskaņa. Šogad, gatavojoties Kristus dzimšanas svētkiem, piedzīvosim gandrīz pilnas četras Adventa nedēļas. Tik bieži tas nemaz nenotiek, jo pēdējā nedēļa bieži vien ir pavisam īsa.

Laika dimensija Adventā ir ļoti svarīga, to simbolizē četras sveces, kuru pakāpeniska iededzināšana atgādina par to, ka nedrīkstam izniekot laiku. Mūsdienu pasaulē tieši proporcionāli nežēlīgi strauji pieaugošajam dzīves ritmam ir vairojušās iespējas izniekot laiku. Šķietami nevainīgas lietas kā izklaides raidījumi un filmas, datorspēles, citas tukšas izklaides kļūst dēmoniskas, kad sāk atņemt laiku Dievam un vērtībām, kuras nāk no Viņa bezgalīgās mīlestības. Visi pazīstam seno teicienu “nozagt laiku”... tieši tas arī notiek, kad pārlieku ļaujamies pasaulīgajam. Advents nepieprasa gavēni burtiskā nozīmē. Izņēmums ir ierastās piektdienas un īpaša sagatavošanās Ziemassvētku vakaram. Taču ir vērts padomāt par to, kas mūsu dzīvē ir patiešām svarīgs un veikt drosmīgas izvēles.

Advents tiek dēvēts par klusuma laiku, jo tieši klusumā mēs vislabāk varam saklausīt Dievu. Šajā sakarā varam atcerēties kaut vai pravieša Elija pieredzi Vecajā Derībā. Šeit es gribu atgādināt skaistus un patiesus vārdus, kurus kādā nesenā intervijā mums ir atstājis jezuītu priesteris Algimantas Gudaitis SJ no Lietuvas, kurš jau vairākus gadus kā īstens misionārs darbojas Rīgā: “Dievs ir mūsos ielicis vajadzību pēc klusuma. Kāpēc mēs bēgam no klusuma? Mums ir bail satikt pašiem sevi un Dievu. Mēģinām uzlikt kādu troksni vai dažreiz ļoti labu lūgšanas dziesmu, lai tikai nebūtu klusumā. Bet mūsos ir ilgas pēc klusuma. Cilvēki cieš, ja nevar atrast klusumu, satikt sevi un Dievu klusumā. [..] Ir jābūt vietai, kur satikties ar sevi un Dievu, citādi būs aizvien vairāk ciešanu." Tik tiešām, Dievs vienmēr ir mūsu tuvumā, Viņš vienmēr ir gatavs mums palīdzēt, savukārt izvēle Viņu pieņemt vai nē pieder mums. Bez brīvās gribas dāvanas mēs nevarētu novērtēt Dieva mīlestību, taču šo dāvanu mēs nedrīkstam slikti izmantot. Advents ir iespēja atrast vairāk laika Dievam, vairāk lūgties, sagatavoties labai grēksūdzei, biežāk apmeklēt Svēto Misi, rast sevī spēku piedošanai un tuvākmīlestībai, kas izpaužas labos darbos, palīdzot dzīves sērdieņiem.

 

Novēlu visiem svētīgu Adventu, novēlu labi sagatavoties Kristus Dzimšanas svētkiem!

 
« Atpakaļ Pastāsti draugiem:

Prāvesta blogs

prāvests
Edgars Cakuls 2026. gada 2. aprīlis

Šo krustu sauc par Piedošanas krustu.

Sv. Annas un sv. Jāzepa klostera baznīcā Kordovā, Spānijā, atrodas ļoti sens Krucifikss. Jēzus tajā ir attēlots karājoties tikai pie vienas rokas, kamēr otra ir nolaista uz leju īpašā žestā.

Spāņi šī Krucifiksa izcelsmi apraksta šādi.

Kāds penitents ieradās uz grēksūdzi biktskrēslā, kurš atradās šī Krucifiksa tuvumā. Šim cilvēkam bija atkarības problēmas un viņš jau gadiem cīnījās ar kādu netikumu. Priesteris, kurš parasti pieņēma viņa grēksūdzes, izrādījas visai stingrs un kādu dienu viņam teica: “Šī ir pēdējā reize, kad es tev piedodu šo grēku!”
lasīt vairāk >
Piesakies jaunumiem
© 2026 Trīsvienības draudze »