Rīgas Vissvētākās Trīsvienības katoļu draudze

GALVENĀS TICĪBAS PATIESĪBAS

  1. Ir Dievs, kas visu ir radījis, uztur un vada.
  2. Dievs ir viens, bet trijās Personās: Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Dievs Svētais Gars.
  3. Dievs Dēls kļuva par cilvēku un nomira par mūsu grēkiem pie krusta.
  4. Dievs ir taisnīgs, par labiem darbiem atalgo, par ļauniem soda.
  5. Cilvēka dvēsele ir nemirstīga.
  6. Kristus ir iedibinājis Baznīcu kā atpestīšanas un svētdarīšanas līdzekli – vienu, svētu, katolisku un apustulisku.
  7. Lai varētu iemantot debesu valstību, cilvēkam ir nepieciešama Dieva žēlastība, kuru vistiešāk saņemam caur Svētajiem Sakramentiem.
 

TICĪBAS APLIECINĀJUMS


Gadsimtu gaitā kā atbilde uz dažādo laikmetu vajadzībām ir sarakstīti daudzi ticības apliecinājumi jeb simboli: dažādo vietējo apustulisko un seno Baznīcu simboli, simbols "Quicumque", saukts par sv. Atanāzija simbolu, dažu koncilu ticības apliecinājumi (Tolēdo, Laterāna, Lionas, Tridentas) vai arī dažu pāvestu ticības simboli, tādi kā, piemēram, "Fides Damasi" vai Pāvila VI "Dieva tautas Credo" 1968. gadā.
Nevienu no ticības simboliem, kas tapuši dažādos Baznīcas dzīves posmos, nevar uzskatīt par novecojušu un nederīgu. Tie mums palīdz šodien sasniegt un padziļināt ticību, kura joprojām tiek piedāvāta, pateicoties šiem senajiem ticības kopsavilkumiem.
No visiem šiem ticības simboliem diviem ir pavisam īpaša vieta Baznīcas dzīvē.

Pirmkārt, Apustuļu simbols, kas šādi nosaukts tādēļ, ka tas pamatoti tiek vērtēts kā uzticīgs apustuļu ticības kopsavilkums. Tas ir Romas Baznīcas senais Kristību simbols. Lielo autoritāti, kas tam piemīt, nosaka sekojošs fakts: "Tas ir simbols, ko glabā romiešu Baznīca, tā, kurā bijis Pētera, pirmā apustuļa, sēdeklis un kurai viņš atnesa kopīgo mācību."
Otrs ir Nīkajas-Konstantinopoles simbols, kura lielās autoritātes pamatā ir tā izcelsme - tas radies divu pirmo ekumenisko koncilu rezultātā (325. un 381. gadā). Tas vēl šodien ir kopējs visām lielajām Austrumu un Rietumu Baznīcām.
 
Katoliskās Baznīcas katehisms, 192-195


Apustuļu simbols

Es ticu uz Dievu, visvareno Tēvu, debesu un zemes Radītāju, un uz Jēzu Kristu, Viņa vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ir ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no Jaunavas Marijas, cietis Poncija Pilāta laikā, krustā sists, nomiris un apbedīts, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušajiem, uzkāpis debesīs, sēž pie Dieva, visvarenā Tēva, labās rokas, no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos. Es ticu uz Svēto Garu, svētajai katoliskajai Baznīcai, svēto sadraudzībai, grēku piedošanai, miesas augšāmcelšanai un mūžīgajai dzīvei. Amen.
 

Nīkajas-Konstantinopoles simbols

Es ticu uz vienu Dievu, visvareno Tēvu, debesu un zemes, visu redzamo un neredzamo lietu Radītāju. Es ticu uz vienu Kungu Jēzu Kristu, vienpiedzimušo Dieva Dēlu, pirms visiem mūžiem no Tēva dzemdinātu, Dievu no Dieva, Gaismu no Gaismas, patiesu Dievu no patiesa Dieva, dzemdinātu, ne radītu, būtībā līdzīgu Tēvam, un caur kuru viss ir radīts, un kurš mūsu dēļ un mūsu pestīšanas labā ir nācis no debesīm, iemiesojies caur Svēto Garu no Jaunavas Marijas un tapis cilvēks, krustā sists par mums Poncija Pilāta laikā, cietis un apbedīts, trešajā dienā augšāmcēlies, kā pravietots Rakstos, uzkāpis debesīs, sēž pie Tēva labās rokas un atkal godībā atnāks tiesāt dzīvos un mirušos, un Viņa valdīšanai nebūs gala. Es ticu uz Svēto Garu, Kungu un Atdzīvinātāju, kas no Tēva un Dēla iziet, kas ar Tēvu un Dēlu tiek līdzīgi pielūgts un slavēts, kas ir runājis caur praviešiem. Es ticu uz vienu, svētu, katolisku un apustulisku Baznīcu, es atzīstu vienu kristību grēku piedošanai, gaidu mirušo augšāmcelšanos un dzīvi nākamajā mūžībā. Amen.
 

10 Dieva baušļi


"Kas labs man jādara, lai es iemantotu mūžīgo dzīvi?" - "Ja gribi ieiet dzīvībā, pildi baušļus." (Mt 19,16-17)
Ar savu dzīves veidu un sludināšanu Jēzus ir apliecinājis mūžīgo vērtību, kas piemīt desmit baušļiem.
Desmit baušļi ir doti derības ietvaros, kuru Dievs noslēdza ar savu tautu. Dieva baušļi savu patieso nozīmi iegūst šajā derībā un pateicoties tai.
Baznīcas Tradīcija, būdama uzticīga Svētajiem Rakstiem un sekojot Jēzus piemēram, ir atzinusi, ka desmit baušļi ir īpaši svarīgi un nozīmīgi.
Desmit baušļi veido organisku vienību, kurā katrs "vārds" jeb "bauslis" attiecas uz visu kopumu. Pārkāpt vienu bausli nozīmē pārkāpt visu Likumu.
Desmit baušļi īpašā veidā izklāsta dabisko likumu. Tie mums ir zināmi, pateicoties dievišķajai Atklāsmei un cilvēka prāta gaismai.
Desmit baušļi pirmām kārtām izsaka ļoti svarīgas prasības, kas cilvēkam ir obligātas. Tomēr paklausīt šīm prasībām nozīmē ievērot arī tādus noteikumus, kuru matērija pati par sevi ir viegla. Ko Dievs ir pavēlējis, to Viņš ar savu žēlastību dara iespējamu.
 
Katoliskās Baznīcas katehisms, 2075-2082

TEV BŪS BŪS DIEVU, SAVU KUNGU, MĪLĒT NO VISAS SIRDS UN NO VISAS DVĒSELES, UN NO VISA PRĀTA. (Mt 22,37)
  1. Es esmu Kungs, tavs Dievs. Tev nebūs citus dievus turēt līdzās man.
  2. Tev nebūs Dieva, tava Kunga, vārdu nelietīgi lietot.
  3. Tev būs svēto dienu svētīt.
TEV BŪS SAVU TUVĀKO MĪLĒT KĀ SEVI PAŠU. (Mt 22,39)
  1. Tev būs godāt savu tēvu un savu māti.
  2. Tev nebūs nokaut.
  3. Tev nebūs laulību pārkāpt.
  4. Tev nebūs zagt.
  5. Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāko.
  6. Tev nebūs iekārot sava tuvākā sievu.
  7. Tev nebūs iekārot nevienu lietu, kas pieder tavam tuvākajam.
 

5 Baznīcas baušļi


"Kas jūs klausa, tas mani klausa; kas jūs nievā, tas mani nievā," teica Kristus saviem mācekļiem (Lk 10,16). Rūpējoties par ticīgo pestīšanu, Baznīca uzliek viņiem zināmus pienākumus, kas ir norādīti Baznīcas baušļos.
  1. Tev būs svētdienās un svētku dienās cienīgi piedalīties Svētajā Misē un atturēties no smagiem darbiem.
  2. Tev būs Baznīcas noteiktajās dienās atturēties no gaļas ēdieniem un gavējamās dienās gavēt.
  3. Tev būs vismaz vienu reizi gadā izsūdzēt savus grēkus.
  4. Tev būs vismaz Lieldienu laikā pieņemt Vissvētāko Sakramentu.
  5. Tev būs palīdzēt uzturēt savu Baznīcu un tās kalpus.
Avots: Slavējiet Kungu. Lūgšanu un dziesmu grāmata katoļiem. Rīgas Metropolijas kūrija, 2001
 
 

SAKRAMENTI


Sakramenti ir Kristus iedibināti, un to ir septiņi, proti: Kristības, Iestiprināšanas, Euharistijas, Gandarīšanas, Slimnieku svaidīšanas, Ordinācijas jeb Priesterības un Laulības sakraments. Septiņi sakramenti skar visus posmus un visus svarīgākos brīžus kristieša dzīvē: caur tiem mēs piedzimstam kristiešu ticības dzīvei, pieaugam tajā, caur tiem mēs tiekam dziedināti un saņemam sūtību. Šajā ziņā pastāv zināma līdzība starp dabiskās dzīves posmiem un garīgās dzīves posmiem.

Pateicoties Svētajam Garam, kas ieved Baznīcu "visā patiesībā" (Jņ 16,13), Baznīca, būdama uzticīga Dieva noslēpumu pārvaldītāja, soli pa solim ir atpazinusi šo no Kristus saņemto dārgumu krātuvi un noteikusi šo dārgmantu "piešķiršanu", tāpat kā tas bijis ar Svēto Rakstu kanonu un ticības mācību. Tādējādi Baznīca gadsimtu gaitā ir atzinusi, ka liturģisko ritu vidū septiņi tiešā nozīmē ir Kunga iedibināti sakramenti.

Sakramenti ir "Baznīcas" sakramenti divējādā nozīmē: tie pastāv "caur Baznīcu" un "Baznīcas labā". Tie pastāv "caur Baznīcu", jo tā pati ir Kristus darbības sakraments, Kristum darbojoties Baznīcā, pateicoties Svētā Gara nosūtīšanai. Un tie pastāv "Baznīcas labā", tie ir "sakramenti, kas veido Baznīcu", jo cilvēkiem tie atklāj un piešķir, it īpaši Euharistijā, vienotības ar Dievu-Mīlestību, kas ir viens Dievs trijās Personās, noslēpumu.

Katoliskās Baznīcas katehisms, 1210, 1117-1118
 
Lai iepazītu un dziļāk izprastu katra sakramenta būtību un nozīmi, aicinām noskatīties Katoļu Mediju centra sagatavotās īsfilmas:
Kristību sakraments - www.youtube.com/embed/OYVjs58N-MA
Grēksūdzes sakraments - www.youtube.com/embed/jfCz2OSmTHc
Euharistijas sakraments - www.youtube.com/embed/xc7Jr0MdqEk 
Iestiprināšanas sakraments - www.youtube.com/embed/wuJXPY1FcwU 
Laulības sakraments - www.youtube.com/embed/GdfGNGYvst0 
Priesterības sakraments - www.youtube.com/embed/FrnSr1Y33J4 
Slimnieku sakraments - www.youtube.com/embed/SgD2iD1bY6Q 
 


BAZNĪCAS LITURĢIJA

 

Vārds ‘liturģija’ burtiskā tulkojumā no grieķu valodas nozīmē “kopīgi darīts darbs”. Liturģija dod mums iespēju kopā apliecināt savu ticību, svinēt sakramentus un būt vienotiem lūgšanā! Šīs ir svarīgākās dienas un notikumi katoliskās Baznīcas liturģiskajā kalendārā:

ADVENTA LAIKS

Adventa 1. svētdiena - Liturģiskā gada sākums
8. decembris - Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgā ieņemšana, obligātas svinības


ZIEMASSVĒTKU LAIKS

25. decembris - JĒZUS KRISTUS DZIMŠANA, obligātas svinības
Svētās Ģimenes svētki
1. janvāris - Vissvētākās Jaunavas Marijas - Dieva Mātes - svētki, obligātas svinības
6. janvāris - Kunga parādīšanās svētki jeb Triju Ķēniņu diena, obligātas svinības
11. janvāris - Jēzus Kristus kristīšana


PARASTAIS LITURĢISKAIS LAIKS

18.-25. janvāris - Lūgšanu oktāva par kristiešu vienotību
25. janvāris - Sv. apustuļa Pāvila atgriešanās
2. februāris - Kunga prezentācija svētnīcā jeb Sveču diena
22. februāris - Sv. apustuļa Pētera katedra


LIELĀ GAVĒŅA LAIKS

Pelnu trešdiena - Lielā gavēņa sākums
19. marts - Sv. Jāzepa svētki, obligātas svinības
25. marts - Kunga pasludināšana
Palmu jeb Kunga ciešanu svētdiena
Lielā nedēļa
Trīs svētās dienas jeb Triduum (no Lielās Ceturtdienas līdz Augšāmcelšanās svētdienai)


LIELDIENU LAIKS

JĒZUS KRISTUS AUGŠĀMCELŠANĀS, obligātas svinības
Jēzus Kristus Debeskāpšanas diena, obligātas svinības


VASARSVĒTKI (Svētā Gara nosūtīšana), obligātas svinības

SVĒTKU DIENAS PARASTAJĀ LITURĢISKAJĀ LAIKĀ

Vissvētākās Jaunavas Marijas - Baznīcas mātes - svētki
Mūsu Kungs Jēzus Kristus, Augstais un mūžīgais priesteris
Svētās Trīsvienības svētki
31. maijs - Vissvētākās Jaunavas Marijas apmeklēšanas svētki
Kristus Vissvētākās Miesas un Asins svētki, obligātas svinības
24. jūnijs - Sv. Jāņa Kristītāja piedzimšana
Vissvētākās Jēzus Sirds svētki
29. jūnijs - Sv. apustuļu Pētera un Pāvila svētki, obligātas svinības
Rīgas Metropolijas dievnamu iesvētīšanas gadadiena
6. augusts - Kunga pārveidošanās svētki
14. augusts - Sv. Meinarda - Latvijas apustuļa - svētki
15. augusts - Vissvētākās Jaunavas Marijas uzņemšana debesīs, obligātas svinības
8. septembris - Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšana
14. septembris - Svētā Krusta pagodināšanas svētki
1. novembris - Visu svēto diena, obligātas svinības
2. novembris - Visu ticīgo mirušo piemiņas diena
9. novembris - Laterāna bazilikas iesvētīšanas gadadiena
Kristus Karaļa svētki


Baznīcas svinamās dienas ar mainīgiem datumiem, 2016-2020

Gads

Pelnu Trešdiena

Lieldienas

Debeskāpšanas svētki

Vasarsvētki

Adventa
1. svētdiena

2016

10. februāris

27. marts

5. maijs

15. maijs

27. novembris

2017

1. marts

16. aprīlis

25. maijs

4. jūnijs

3. decembris

2018

14. februāris

1. aprīlis

10. maijs

20. maijs

2. decembris

2019

6. marts

21. aprīlis

30. maijs

9. jūnijs

1. decembris

2020

26. februāris

12. aprīlis

21. maijs

31. maijs

29. novembris



LŪGŠANA

 

Kas ir lūgšana?

Lūgšana ir dvēseles pacelšana uz Dievu. Karlo Kareto ir teicis: „Ir vēl kāda svarīga lieta attiecībā uz lūgšanu. Tā nenāk no zemes, bet no debesīm.”
Garīgās dzīves skolotāji lūgšanas dzīvi labprāt apzīmē kā draudzību ar Dievu. Draudzība nepastāv tikai piecas minūtes dienā. Draudzība ilgst nepārtraukti visu dienu, visu dzīvi. Lai šī draudzība būtu dzīva, ir nepieciešams laiks lūgšanai - esamībai kopā ar Dievu, kad mēs pievēršam Dievam visus gara spēkus, prātu, gribu, sirdi, iztēli.
 

Kādā veidā var lūgties?

Cilvēks var lūgties tikai garā vai arī, vienlaicīgi izsakot lūgšanu vārdos.
Kristus bieži viens pats uzkāpa kalnā, lai lūgtos. Arī mums bieži vajadzētu meklēt iekšēju klusumu, lai lūgtos. Garā var lūgties katrs: gan strādājot, gan atpūšoties. Lūgšana balsī var notikt ar saviem vārdiem vai arī izsakot jau formulētās lūgšanas: mēs izvēlamies kādu lūgšana, kas vislabāk izsaka mūsu domas un mūsu jūtas, un ar to uzrunājam Dievu.
Kādreiz var likties, ka Dievs neatbild. Svētā Elizabete no Trīsvienības saka: „Kad Jēzus guļ laivā, ļaujiet Viņam gulēt. Viņš tur ir.”

 

Kādā nolūkā var lūgties?

Cilvēks var lūgties, lai būtu kopā ar Dievu, lai Viņu slavētu un pagodinātu, lai kaut ko lūgtu Dievam, lai samierinātos ar Dievu, lai pateiktos Dievam. Kad mēs skatām kādu meistardarbu, mēs izsakām savu apbrīnu. Tāpat mēs gribam slavēt Dievu, kad mēs redzam Dieva brīnišķos darbus. Lūgšana, kas Dievam kaut ko lūdz, ir kā klauvētājs pie durvīm. Taču tikpat svarīgi lūgšanā ir arī klausīties. Mēģināt sadzirdēt, ko Dievs grib pasacīt mums.
Kas lūdz piedošanu par grēkiem, tas izsaka nožēlas lūgšana, tāpat kā kādreiz to darīja muitnieks templī, tāpat kā to darīja ķēniņš Dāvids.

 

Ko mēs lūdzam no Dieva?

Kristus saka: „Visu, ko jūs no Tēva lūgsiet Manā vārdā, tas jums tiks dots.” Tādēļ ar lūgšanu var griezties pie Dieva katrā vajadzībā.
Piemēram, mēs varam lūgt grēku nožēlas žēlastību un ikdienišķo grēku piedošanu. Grēcinieks lūdz piedošanu kā laupītājs pie krusta vai muitnieks templī. Svētais Augustīns saka: „Lūgšana paceļas debesīs, bet žēlastība nolaižas lejā.”
Mēs varam lūgt palīdzību kārdinājumos. Kad mūsu zemeslodes puse pievēršas saulei, kļūst gaišs un silts; kad cilvēks lūgšanā pievēršas Dievam, viņš tiek apgaismots un stiprināts. Tā lūgšana atvaira kārdinājumus.
Mēs varam lūgt iekšēju mierinājumu utt. Kristus saka: „Nāciet visi pie Manis, kas esat noskumuši, Es jūs iepriecināšu.” Svētais Jēkabs saka: „Ja kāds jūsu vidū ir bēdīgs, lai lūdzas.”
Dievs var lūdzējam uzlikt pārbaudījumus, kā Kungs Jēzus to darīja aklajam ceļā uz Jēriku. Dievs uzklausa mūsu lūgšanas, tikai bieži vien mēs nenovērtējam saņemto žēlastību, jo tā nesakrīt ar mūsu priekšstatiem par to, kas ir labs. Dievs mīl paļāvību un pacietību. Svētā Monika daudzus gadus lūdzās par sava dēla Augustīna atgriešanos, un tas nesa bagātīgus augļus.
 

Kā mums ir jālūdzas?

Lūgšanai jābūt pazemīgai Dieva (Lk 18,10-14) un cilvēku (Mt 6,5-6; Mk 12,40) priekšā, vairāk no sirds nekā no lūpām (Mt 6,7), uzticīgai Tēva labestībai (Mt 6,8; 7,7-11) un neatlaidīgai (Lk 11,5-8; 18,1-8). Tā tiks uzklausīta, ja tiks lūgta ar ticību (Mt 21,22) Jēzus vārdā (Mt 18,19-20; 14,13-14; 15,7.16; 16,23-27) un tiks lūgts kaut kas labs (Mt 7,11), piemēram, Svētais Gars (Lk 11,13), piedošana (Mk 11,25), labs saviem vajātājiem (Mt 5,44; Lk 23,34), bet pāri visam - aizstāvība ticības pārbaudījumos un Dieva Valstības atnākšana (Mt 24,20; 26,41; Lk 21,36; 22,31-32) - tā ir lūgšana, kādu mums māca pats Jēzus (Mt 6,9-15).
Kristus grib visu, kas nāk par labu Dieva godam un mūsu dvēseļu pestīšanai. Kas lūdz pēc tādām lietām, tas lūdz Kristus vārdā. Īpaši to darām, lūdzot „Tēvs mūsu”.
Kad mēs lūdzamies, mēs atraisāmies no zemes lietām un domājam par Dievu. Mēs sakopojam savus gara spēkus. Mēs cenšamies stādīties priekšā Dieva klātesamību. Kristus saka: „Kad tu lūdzies, ieej sava istabā un aiztaisi durvis.” Šī istaba ir mūsu sirds un durvis - mūsu apziņa.
Lūgšana prasa tīru vai vismaz nožēlas pilnu sirdi. Tas nozīmē, ka mums lūgšanas laikā jabūt brīviem no smagiem grēkiem vai vismaz nožēlas pilniem. Neviens pie ķēniņa neiet ar netīrām drēbēm. Tāpat ar netīru sirdi nevar griezties pie Dieva. Biktskrēsls mūs aicina atbrīvot sirdi no grēkiem.
Lūgšanai jābūt ar sava necienīguma apziņu. Evaņģēlijā mēs redzam, kā lūdzās romiešu virsnieks Kafarnaumā un muitnieks templī. Svētie Raksti saka: „Pazemīga lūgšana iet caur mākoņiem.” Lūdzējs ir kā ubags, kas klauvē pie Debesu ķēniņa durvīm. Bet ir muļķīgi ļaudis, kas domā, ka viņi lūdzoties izrāda Dievam kādu labvēlību.
Mums ir jālūdzas ar pilnīgu paļāvību uz labo Dievu, ar pilnīgu uzticību Viņa lēmumiem. Arī pravieša Elija lūgšana Karmela kalnā bija paļāvības pilna lūgšana.
 

Lūgšanas laiks

Ir svarīgi lūgšanai atvēlēt noteiktu laiku. Mēs varam iesākt ar rīta un vakara lūgšanu, kā arī lūgties pirms un pēc maltītes. No rītiem mēs varam lūgt Dieva atbalstu visai dienai. Iesākot dienu kopā ar Dievu, mēs sirsnīgāk uzņemsim un pateiksimies par labo. Mēs būsim pacietīgāki bēdās un labestīgāki pret saviem tuvākajiem. Vakarā mēs varam pateikties par visu, kas ar mums ir noticis.
Pamazām mēs katru dienu varam atvēlēt 10-15 minūtes, lai vienkārši uzlūkotu Jēzu, lai pilnīgā klusumā atvērtu savu dvēseli Dievam. Dievs Savu Vārdu izsaka klusumā. Un tikai klusumā mēs to varam saklausīt.
Mēs varam katru savu darbu uzsākt, veltot vienu skatienu Dievam. Kādu laiku tas prasīs zināmu piepūli - ik pa laikam atcerēties Dievu. Tomēr tikai tā mēs varam iemācīties būt nemitīgi kopā ar Viņu. Mūsu sirdij ir jālīdzinās mūžīgai uguntiņai, kas vienmēr deg.
Cilvēks mēdz būt labā noskaņā tad, kad ir skaists laiks. Tāpat lūgšanai noder skaists iekšējais noskaņojums. Dosim Dievam labāko, kas mums ir.
 

Kur ir jālūdzas?

Īpaša lūgšanas vieta ir dievnams. Dievnamā mūs viss noskaņo apcerei. Te ir klāt ari Kristus Vissvētākajā altāra Sakramentā.
Kristus mums iesaka lūgties arī savā istabā, aizslēdzot durvis. Viņš pats lūdzās kalnos un tuksnesī. Tā kā Dievs ir visur klātesošs, Dievu var lūgt visās vietās (1 Tim 2,8). Visa daba ir kā dzīvs daudzkrāsains templis zem debesu kupola. Kā Dieva roku darbs daba var rosināt pateicības un mīlestības jūtas pret Dievu. Samarietei Kristus ļauj noprast, ka nav tik svarīgi, kur lūgšana notiek, bet lai tā notiek garā un patiesībā.
 

Tēvreize un citas svarīgākās ikdienas lūgšanas


Tēvs Mūsu
Tēvs mūsu, kas esi Debesīs,
svētīts lai top Tavs Vārds,
lai atnāk Tava valstība,
Tavs prāts lai notiek kā Debesīs,
tā arī virs zemes.
Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien
un piedod mums mūsu parādus,
kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem,
un neieved mūs kārdināšanā,
bet atpestī mūs no ļauna.
Amen.

Esi sveicināta
Esi sveicināta, Marija, žēlastības pilnā, Kungs ir ar Tevi; Tu esi svētīta starp sievietēm, un svētīts ir Tavas miesas auglis Jēzus. Svētā Marija, Dieva Māte, lūdz par mums, grēciniekiem, tagad un mūsu nāves stundā. Amen.

Gods lai ir
Gods lai ir Tēvam un Dēlam, un Svētajam Garam, kā tas no iesākuma bijis, tā tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžam. Amen.

Daži citi lūgšanu piemēri


Vienmēr noderīga lūgšana
Kungs, mūsu Dievs, dāvā savai saimei pastāvīgu prāta un miesas veselību. Palīdzi mums, sargā un vadi mūs šai svētceļnieku dzīves ceļā, līdz mēs varam sasniegt mūžīgās dzīves laimi kopā ar Tevi. To mēs lūdzam caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Āmen.

Lūgšana krusta priekšā
Mīlestības Tēvs, nenoniecini mūsu lūgšanas. Raugies uz sava Dēla Jēzus ciešanām un upuri. Ieklausies Viņa un Viņa Mātes, un visas savas Baznīcas lūgšanās un apžēlojies par mums!

Sena īru svētība
Lai maigi skar tavu pieri lietus lāses.
Lai liega vēsma atspirdzina tavu garu.
Lai saulstari padara gaišāku tavu sirdi.
Lai dienas nastas nogulstas uz tevi viegli
un lai Dievs tevi ietin
savas mīlestības apmetnī.

Lūgšana tiem, kam vajadzīga drosme
Kungs, māci mani būt devīgam:
lai es spētu dot, nerēķinot, cik tas man maksās;
lai es spētu cīnīties, nebaidoties no brūcēm;
lai es spētu strādāt, negaidot atlīdzību:
lai es patiesi varētu izpildīt Tavu gribu. Āmen.

Dieva slavinājums
Lai ir slavēts Dievs.
Lai ir slavēts Viņa svētais Vārds.
Lai ir slavēts Jēzus Kristus, īsts Dievs un īsts Cilvēks.
Lai ir slavēts Jēzus Vārds.
Lai ir slavēta Viņa Vissvētā Sirds.
Lai ir slavēts Jēzus Vissvētākajā Altāra Sakramentā.
Lai ir slavēts Svētais Gars.
Lai ir slavēta cildenā Dieva Māte, Vissvētā Jaunava Marija.
Lai ir slavēta viņas svētā un Bezvainīgā Ieņemšana.
Lai ir slavēta viņas godpilnā debesīs uzņemšana.
Lai ir slavēts Marijas, Jaunavas un Mātes, vārds.
Lai ir slavēts svētais Jāzeps, viņas sirdsskaidrais līgavainis.
Lai ir slavēts Dievs savos eņģeļos un svētajos.
Lai mūžīgi mūžos ikvienu brīdi ir slavēta, pielūgta un pateicībā mīlēta Jēzus Sirds Vissvētākajā Sakramentā visos pasaules tabernākulos. Āmen.
 

Avots: “Dzīve lūgšanā”, Rīgas metropolijas kūrijas izdevums, 1997

Prāvesta blogs

prāvests
Edgars Cakuls 2018. gada 24. septembris

Pāvests Francisks - svētceļnieks kā mēs visi

Šķiet, ka Latvijā nav tāda cilvēka, kurš nezinātu par pāvesta Franciska vizīti mūsu zemē, kā arī pārējās Baltijas valstīs. Neraugoties uz to, ka Svētais Tēvs vairākkārt bija saņēmis ielūgumu viesoties pie mums gan no Latvijas Bīskapu konferences, gan arī no Latvijas valdības, viņa lēmums apmeklēt Lietuvu, Latviju un Igauniju ir liels pārsteigums daudziem. It īpaši tādēļ, ka šādu ielūgumu pāvestam ir ļoti daudz. Cik man ir zināms, viņš pagaidām ir atteicis vizīti Spānijai, milzīgai valstij ar lielu katoļticīgo skaitu. Taču trīs mazās valstis pie Baltijas krastiem Francisks nolēma apmeklēt. Šo izvēli diezgan precīzi pamato Tallinas bīskaps Filips Žordāns. Kādā intervijā viņš nesen teica: “No vienas puses šāda izvēle nešķiet loģiska, jo Baltijas valstis ir mazas gan teritoriāli, gan arī iedzīvotāju skaita ziņā, turklāt ar salīdzinoši mazu katoļu īpatsvaru. Taču, pazīstot pāvestu Francisku, šī izvēle ir loģiska, jo viņš vienmēr ir to pusē, kas nav šīs pasaules varenie.” Līdzīgus vārdus 15. augusta svētkos Aglonā teica apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs arhibīskaps Pedro Lopess Kintana: “Jau no sava pontifikāta sākuma pāvests Francisks ir skaidri izteicis vēlmi apmeklēt tās zemes, kuras varētu šķist specifiskas vai arī tādas, kas atrodas uz kādas robežas, kur cilvēki cieš vai arī ir cietuši īpašas grūtības nesenā pagātnē. Tādā veidā viņš vēlas tās stiprināt un mācīties no tām. Tādēļ pāvesta vizīte būs gods šai Zemei.”

lasīt vairāk >
Piesakies jaunumiem
© 2018 Trīsvienības draudze »