Rīgas Vissvētākās Trīsvienības katoļu draudze

Vēsture

 
Rīgas arhibīskaps, Viņa Eminence kardināls Jānis Pujats, kura vadībā kopš neatkarības atjaunošanas mūsu valstī jau bija uzcelti vairāki desmiti katoļu dievnamu, 1997. gadā pieņēma lēmumu celt jaunu katoļu baznīcu Rīgā un veltīt to Vissvētākās Trīsvienības godam. Celtniecības darbus bija iecerēts pabeigt un baznīcu iesvētīt 2000. gadā, kas bija Svētā Tēva pasludināts Jubilejas gads.

Šim nolūkam 1997. gada 21. maijā tika nodibināta Rīgas Vissvētākās Trīsvienības draudze, kuras kodolu toreiz veidoja Rīgas Sv. Antona draudzes locekļi ar draudzes prāvestu priesteri Andri Blūmu priekšgalā, kurš kļuva arī par jaunās draudzes pirmo prāvestu.

Tika pieņemts lēmums jauno baznīcu celt Purvciemā, kur šim cēlajam mērķim dāvinājumā tika saņemts zemes gabals A. Deglava un G. Astras ielu krustojuma tuvumā. Drīzumā ar nostiprinājuma pāļu dzīšanu un pamatu ielikšanu sākās celtniecības darbi. Taču līdzekļu trūkuma dēļ tie visai drīz apstājās un vairākus gadus būvlaukums bija slēgts. Bija skaidrs, ka iecerei pabeigt baznīcas celtniecību 2000. gadā nav lemts īstenoties.

Celtniecības darbi atsākās ar jaunu sparu 2001. gadā, kad par Vissvētākās Trīsvienības draudzes prāvestu tika nozīmēts monsinjors Oļģerts Daļeckis, kuram nenoliedzami ir vislielākie nopelni mūsu dievnama celtniecības pabeigšanā. Ja nebūtu viņa uzņēmības un neizsīkstošās enerģijas, visticamāk vēl šodien baznīcas vietā būtu redzamas tik vien kā dzelzsbetona kolonnas, starp kurām augtu jau visai raženi koki… Savu baznīcu cēlāja talantu godājamais priesteris pierādīja arī pēc kalpojuma mūsu draudzē, Ķengaragā uzceļot jauno baznīcu, kas veltīta sv. Antona godam.

Rīgas Vissvētākās Trīsvienības baznīca tika konsekrēta 2005. gada 18. decembrī. Svinīgā brīža aculiecinieki atceras, ka toreiz dievnamu rotāja krāšņas egles, neraugoties uz to, ka līdz Ziemassvētkiem vēl bija jāgaida vesela nedēļa. Vēl pirms tam, sākot no 2004. gada 25. aprīļa, jaunā draudze dievkalpojumiem pulcējās lielākajā pirmā stāva telpā, kur šobrīd atrodas saieta zāle. Tādēļ varam apgalvot, ka draudze ir augusi kopā ar savu baznīcu.

Jaunā Rīgas katoļu baznīca kļuva par pirmo patvērumu sv. Antona draudzei, kura savu pagaidu dievnamu zaudēja. Liela daļa no bijušajiem sv. Antona draudzes locekļiem palika mūsu dievnamā arī pēc jaunās baznīcas uzcelšanas Ķengaragā. Priecājamies par to, ka mūsu baznīcā paliek sv. Antona svētglezna, kā arī ir apskatāma skaista Padujas svētā statuja. Katru otrdienu varam godināt sv. Antona relikvijas, viņš ir mūsu draugs un sargātājs!

Rīgas Vissvētākās Trīsvienības draudze turpina augt un attīstīties, Euharistija – Baznīcas dzīves avots un virsotne mūsu dievnamā tiek svinēta katru dienu, pulcinot daudzus ticīgos. Bez ikdienas dievkalpojumiem un lūgšanām mūsu baznīcā notiek katehēze visa gada garumā gan bērniem, gan arī pieaugušajiem, darbojas vairāki kori un citas muzikālās apvienības, ir pieejams grāmatu galds. Draudzes ietvaros darbojas dažādas kopienas un ticīgo apvienības, ar kurām varat iepazīties atbilstošā mūsu mājas lapas sadaļā. Kopš 2010. gada mūsu draudzē kalpo divi priesteri – Vitolds Kokars un draudzes prāvests Edgars Cakuls.

Prāvesta blogs

prāvests
Edgars Cakuls 2018. gada 24. septembris

Pāvests Francisks - svētceļnieks kā mēs visi

Šķiet, ka Latvijā nav tāda cilvēka, kurš nezinātu par pāvesta Franciska vizīti mūsu zemē, kā arī pārējās Baltijas valstīs. Neraugoties uz to, ka Svētais Tēvs vairākkārt bija saņēmis ielūgumu viesoties pie mums gan no Latvijas Bīskapu konferences, gan arī no Latvijas valdības, viņa lēmums apmeklēt Lietuvu, Latviju un Igauniju ir liels pārsteigums daudziem. It īpaši tādēļ, ka šādu ielūgumu pāvestam ir ļoti daudz. Cik man ir zināms, viņš pagaidām ir atteicis vizīti Spānijai, milzīgai valstij ar lielu katoļticīgo skaitu. Taču trīs mazās valstis pie Baltijas krastiem Francisks nolēma apmeklēt. Šo izvēli diezgan precīzi pamato Tallinas bīskaps Filips Žordāns. Kādā intervijā viņš nesen teica: “No vienas puses šāda izvēle nešķiet loģiska, jo Baltijas valstis ir mazas gan teritoriāli, gan arī iedzīvotāju skaita ziņā, turklāt ar salīdzinoši mazu katoļu īpatsvaru. Taču, pazīstot pāvestu Francisku, šī izvēle ir loģiska, jo viņš vienmēr ir to pusē, kas nav šīs pasaules varenie.” Līdzīgus vārdus 15. augusta svētkos Aglonā teica apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs arhibīskaps Pedro Lopess Kintana: “Jau no sava pontifikāta sākuma pāvests Francisks ir skaidri izteicis vēlmi apmeklēt tās zemes, kuras varētu šķist specifiskas vai arī tādas, kas atrodas uz kādas robežas, kur cilvēki cieš vai arī ir cietuši īpašas grūtības nesenā pagātnē. Tādā veidā viņš vēlas tās stiprināt un mācīties no tām. Tādēļ pāvesta vizīte būs gods šai Zemei.”

lasīt vairāk >
Piesakies jaunumiem
© 2018 Trīsvienības draudze »