Sv. Annas un sv. Jāzepa klostera baznīcā Kordovā, Spānijā, atrodas ļoti sens Krucifikss. Jēzus tajā ir attēlots karājoties tikai pie vienas rokas, kamēr otra ir nolaista uz leju īpašā žestā.
Spāņi šī Krucifiksa izcelsmi apraksta šādi.
Kāds penitents ieradās uz grēksūdzi biktskrēslā, kurš atradās šī Krucifiksa tuvumā. Šim cilvēkam bija atkarības problēmas un viņš jau gadiem cīnījās ar kādu netikumu. Priesteris, kurš parasti pieņēma viņa grēksūdzes, izrādījas visai stingrs un kādu dienu viņam teica: “Šī ir pēdējā reize, kad es tev piedodu šo grēku!”
lasīt vairāk >
Par sv. Mārtiņu
prāvests Edgars Cakuls, 2016. gada 10. novembris
Šodien Latvijā ir Mārtiņdiena. No sirds sveicam visus, kuriem ir gods un privilēģija nēsāt šo skaisto vārdu un no tā atvasinātos vārdus.
Neraugoties uz to, ka mūsdienās daudzi tautieši teju visiem svētkiem cenšas piešķirt ultra latvisku vai pat dievturisku noskaņu, Mārtiņu ir visai grūti klasificēt kā „senlatviešu“ dievību. Jo viņš, Mārtiņš no Tūras, ir ne tikai reāla vēsturiska personība, bet arī liels Svētais, kuru godina ne tikai katoļi, bet arī pareizticīgie.
Par sv. Mārtiņa dzīvi varat atrast pietiekoši daudz informācijas visdažādākajās valodās plašajos Interneta resursos, kā, piemēram, šajā Vikipēdijas sadaļā latviski: https://lv.wikipedia.org/wiki/Svētais_Mārtiņš un šajā - krieviski: https://ru.wikipedia.org/wiki/Мартин_Турский
Iespaidīgs ir viņa atgriešanās sākums, kad, būdams romiešu armijas virsnieks, viņš nogriež pusi no sava mēteļa, lai to atdotu kādam nosalušam, mirstošam nabagam, kurā vēlāk viņš atpazīst pašu Kristu. Kāpēc tikai pusi no mēteļa, nevis visu mēteli? Tāpēc, ka 4. gadsimtā Romas imperators saviem karavīriem apmaksāja pusi no aprīkojuma un uniformas. Mārtiņš atdeva to, kas piederēja viņam! Šis praktiskums un reālisms vēlāk raksturos sv. Mārtiņu arī kā bīskapu.
Cik ļoti mūsdienās pietrūkst šādas lietišķas kristietības! Lietišķas tādā nozīmē kā „lietišķā māksla“. Krieviski - прикладное. Pietrūkst prakstiskas, darbīgas, PIELIETOJAMAS kristietības! Tādas, kas ir veidojusi Eiropu, pateicoties sv. Mārtiņam un citiem Dieva cilvēkiem! Ar sterilu dievbijību un saldenām runām vien mēs nepanāksim Latvijas atjaunotni!
Zīmīgi, ka Baznīca piemin sv. Mārtiņu 11. novembrī, kas ir arī mūsu karavīru atceres diena. Arī sv. Mārtiņš bija karavīrs. Taču vēl vairāk viņš bija „Kristus kareivis“, kā saka sv. Pāvils. Mums visiem ir jācenšas būt tādiem kā viņš. Jo ne jau mūsu Bruņotie spēki 5000 vīru sastāvā pasargās šo valsti no tās potenciālajiem ienaidniekiem, bet gan mēs visi, ja vien būsim darbīgi, vienībā stipri un mīlestībā pilnīgi!