Rīgas Vissvētākās Trīsvienības katoļu draudze

Sv. Francisks – dzīvnieku aizbildnis jeb Starptautiskā dzīvnieku aizsardzības diena

prāvests Edgars Cakuls
Katru gadu 4. oktobrī Baznīca piemin sv. Francisku no Asīzes (1182 – 1226), turklāt šajā datumā tiek atzīmēta arī Starptautiskā dzīvnieku aizsardzības diena. Taču ne visi zina, ka kopīgais datums nav sakritība, jo abas šīs atceres ir savstarpēji saistītas. Pirmo reizi Pasaules dzīvnieku aizsardzības dienu sāka atzīmēt 1931. gadā Itālijas pilsētā Florencē, kad grupa ekologu vērsa uzmanību uz izzūdošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzības nepieciešamību. Mūsdienās dzīvnieku aizsardzības ideja ir paplašinājusies un attiecas uz visiem dzīvniekiem, turklāt jāatzīmē, ka pēdējo gadu laikā šī diena vairāk ir pārvērtusies tieši par mājdzīvnieku aizsardzības dienu, jo 21. gadsimtā visvairāk pakļauti cietsirdībai ir tie dzīvnieki, kas ir tieši atkarīgi no cilvēka. Tas ir radījis nepieciešamību dzīvnieku aizsardzības organizācijām vairāk savas aktivitātes balstīt uz mājdzīvnieku aizsargāšanu. Datums – 4. oktobris - nav izvēlēts nejauši, tas ir apzināti saistīts ar sv. Francisku, vienu no izcilākajiem Svētajiem līdzšinējā Baznīcas vēsturē, kurš cita starpā ir uzskatāms par dabas mīļotāju, dzīvnieku un vides aizbildni. Man šķiet, ka tieši sv. Franciska garīgumā ir meklējama tradīcija veltīt dzīvniekiem apzīmējumu “mazākie brāļi”, jo Asīzes Svētais par brāļiem un māsām uzskatīja ne tikai līdzcilvēkus, bet visu Dieva radību. Brālis viņam bija pat mēness, savukārt sauli viņš sauca par māsu, kā mums to atgādina slavenā itāļu režisora Franko Zefirelli filma.
lasīt vairāk >
publicēts 04.10.2017.

Pārdomas pēc Aglonas svētkiem

prāvests Edgars Cakuls
Kamēr 15. augusta svētku sarežģītais nosaukums pie katoliskās terminoloģijas nepieradušajiem radio un TV ziņu diktoriem atgādina ātrrunas vingrinājumu, tikmēr katram Latvijas katolim tie nešaubīgi saistās ar Aglonu. Tāpēc arī Latvijā Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus tautā sauc gluži vienkārši – par Aglonas svētkiem.

Arī man tāpat kā daudziem piedalīšanās Aglonas svētkos vienmēr ir bijis īpašs spēka un atjaunotnes avots. Taču šogad pirmo reizi mūžā Aglonā mani pārņēma nedaudz skumīga sajūta, kad redzēju, cik maz, salīdzinot ar citiem gadiem, ir cilvēku, kuri uz Aglonu ir devušies kājām. Pavisam neliels svētceļnieku pulciņš bija redzams pie Pāvesta altāra.
lasīt vairāk >
publicēts 29.08.2017.

Nelielas izmaiņas mūsu dievnama interjerā

prāvests Edgars Cakuls
Katoļu dievnams Purvciemā tika uzcelts, pateicoties neskaitāmu ziedotāju atbalstam. Daudz palīdzības tika saņemts arī no ārzemēm. Tika ziedoti ne tikai līdzekļi, bet arī t. s. “baznīcas inventārs”. Tādēļ arī mums ir tik monumentāls altāris, svētītā ūdens trauks ar uzrakstiem flāmu valodā un tamlīdzīgi. Sākotnēji dievnama altārtelpā tika ielikts arī šāds no ārzemēm nācis tabernākuls, kurš bija ļoti smags, neērts un, teikšu kā ir, krietni nolietots. Bija pienācis laiks sagādāt Euharistiskajam Jēzum cienīgāku mājokli. Jaunais tabernākuls tika veidots Polijā mūsu dievnama vajadzībām, attiecīgi piemērojot tā izmērus un dizainu.
lasīt vairāk >
publicēts 20.07.2017.

Sv. Pēteris un sv. Pāvils

prāvests Edgars Cakuls
Mūsdienās pasaule ir kļuvusi ārkārtīgi maza. Par to varam pateikties gan globālajam tīmeklim, gan arī ceļošanas iespējām. Ja kāds ceļo ar auto un vēlas nokļūt Centrāleiropā, neizmantojot prāmju satiksmi, tad viņam neizbēgami nākas šķērsot Poliju. Katoliskā zeme priecē ne tikai ar savām baznīcām, bet arī ar labiem veikaliem, jo kur nu bez šopinga! Līdzās starptautiskajām tirgotāju franšīzēm patīkami ir atpazīt arī vietējos, poļu uzņēmumus. Starp tiem nevar nepamanīt lielveikalu tīklu ar apbrīnojamu un poļu vidē ļoti iederīgu katolisku nosaukumu „Piotr i Paweł“, jeb „Pēteris un Pāvils“. Nosaukums ir izvēlēts, pateicoties uzņēmuma dibinātājas dēliem, kuriem viņa ir devusi tieši šos vārdus. Tātad zināmā mērā nosaukums ir saistīts arī ar viņu aizbildņiem. Patērētāju vides iespaidotajam cilvēkam varbūt būs vieglāk tieši caur mārketinga analoģiju saprast, ko tad īsti mums piedāvā sv. Pēteris un sv. Pāvils, kuru svētkus nesen, 29. jūnijā, svinējām.
lasīt vairāk >
publicēts 30.06.2017.

Gavēni nomaina Lieldienu prieks

prāvests Edgars Cakuls
Kā mums pats nosaukums atgādina, Lieldienas ir lieli un svarīgi svētki, to svinēšanai ir nepieciešams īpaši sagatavoties. Šim nolūkam kalpo pēdējā nedēļa gavēņa laikā jeb Lielā nedēļa, kuru esam uzsākuši ar Palmu jeb Pūpolu svētdienu. Tajā savijas gan Kristus ciešanu apcere, gan arī Viņa uzvaras kontemplācija. Liturģijā lasītais Kristus ciešanu apraksts sāpīgi kontrastē ar Jēzus triumfālās ienākšanas Jeruzalemē atainojumu.
Diemžēl jau sen esam zaudējuši svētīgo sociālo vidi, kurā kādreiz visa sabiedrība palīdzēja indivīdam izprast un pilnvērtīgi izmantot Lieldienu noskaņu. Šim nolūkam kalpoja gan liturģija, gan arī kristīgās tautas tradīcijas, par kurām mūsdienās diemžēl dzirdam ļoti maz. Drīzāk tiek piedāvāti nesaprotami teju vai buršanās rituāli, kuriem nav nekāda sakara ar Lieldienām kristīgajā izpratnē. Tādēļ vēl jo vairāk ir svarīgi katram katolim tiekties pēc dziļas personiskas izpratnes par visai daudzajām svētku dienām,  kuras kopā saucam par Lieldienām.
lasīt vairāk >
publicēts 11.04.2017.

Svētīgais Lielā Gavēņa laiks

prāvests Edgars Cakuls
Reizēm nepareizas asociācijas un stereotipi mums traucē uztvert lietu patieso būtību. Tā tas ir arī ar Gavēni. Ar tā skarbumu pirmo reizi saskāros 1989. gadā. Tas notika kādā agra pavasara vēlā vakarā diskotēkā (atvainojos!). Pie mums, čalojoša jauniešu pulciņa, pienāca kāds kopīgs paziņa, kura prieks par izdevušos vakaru, šķiet, pārspēja visu pārējo pasākumu dalībnieku kopējo sajūsmu. Pēc tam, kad puisis visnotaļ atraktīvi bija apliecinājis savu labo noskaņojumu, viņš atvadījās un pauda gatavību mūs atkal satikt pēc nedēļas nākamajā deju vakarā. Tajā brīdī kāds atgādināja, ka Latgalē atkal ir cieņā Baznīcas tradīcijas un Lielā Gavēņa dēļ diskotēkas un citi izklaides pasākumi Preiļu rajonā tiek atcelti līdz Lieldienām. Tas izraisīja satriecošas sekas. Mūsu dzīvespriecīgais draugs burtiski saļima, sakņupis saķēra galvu un skaļā balsī, nezin kāpēc piesaukdams spāņu inkvizīciju, vaimanāja, pārmetot Baznīcai tās netaisnīgo nežēlību... Šis traģikomiskais atgadījums liek padomāt par to, kas tad īsti ir Gavēnis un cik liela ir tā vērtība!
lasīt vairāk >
publicēts 02.03.2017.

Atgriešanās ikdienā

prāvests Edgars Cakuls
Pēc senas tradīcijas ar 2. februāri jeb Kunga Jēzus Prezentācijas svētkiem, kas tautā tiek saukti par „sveču dienu“, daudzās mūsu baznīcās noslēdzas Ziemassvētku liturģiskā noskaņa. Pēc šī datuma dievnamos vairs neredzēsiet egles, kā arī Betlēmītes atveidojumus ar skumjajiem ēzelīšiem un apcerīgajām aitiņām. Mazā Jēzus veltīšana Dievam Jeruzalemes templī atbilstoši jūdu reliģiskajai tradīcijai ir pēdējā Evaņģēlijos atrodamā epizode no mūsu Pestītāja agrīnās bērnības, tādēļ šos svētkus izsenis uzskatīja par pēdējo Ziemassvētku laika dienu.
lasīt vairāk >
publicēts 04.02.2017.

Par raidījuma „Aizliegtais paņēmiens“ sižetu

prāvests Edgars Cakuls
Šis ieraksts ir atklāta vēstule raidījuma „Aizliegtais paņēmiens“ veidotājiem un arī skatītājiem. Nesen tika publiskots kārtējais šī raidījuma sižets, kurā vairāku Latvijas kristīgo konfesiju garīdznieki, tai skaitā arī es, tika apzināti provocēti. Kāds fiktīvs pāris vēlējās panākt laulību noslēgšanu steidzamības kārtā, savu vēlmi pamatojot ar to, ka viņi pārceļas dzīvot uz ārzemēm, bez nodoma tuvākajā laikā atgriezties dzimtenē. Vairumā gadījumu pāra sarunas ar priesteriem un mācītājiem tika filmētas ar slēpto kameru, iegūtos videomateriālus publiskojot raidījuma gaitā.
lasīt vairāk >
publicēts 10.01.2017.

Taizé bilance

prāvests Edgars Cakuls
Jaunā gada pirmajā dienā noslēdzās Taizé kopienas organizētā jauniešu tikšanās Rīgā. Man šķiet, ka visi, kas vienā vai citā veidā piedalījās daudzajos pasākumos šī notikuma ietvaros, glabā sirdī visjaukākās atmiņas. Mani visvairāk pārsteidza pašu svētceļnieku nopietnā attieksme un apzinīgums. Iespējams, ir bijuši arī kādi incidenti, taču vismaz pagaidām neko tamlīdzīgu neesmu dzirdējis. Katrā ziņā rīta lūgšanās un darba grupu tikšanās reizēs mūsu draudzē valdīja īsteni kristīgs gars, varēja burtiski "sajust" jauno cilvēku ticību. Ļoti jauks izvērtās arī gada noslēguma pasākums: gan lūgšana par mieru, gan arī sadraudzības vakars, tuvējā skolā kopīgi sagaidot Jauno gadu.
lasīt vairāk >
publicēts 02.01.2017.

Kristus Dzimšanas svētki

prāvests Edgars Cakuls
Dārgie Kristum ticīgie,
 
Ziemassvētku laikā gan gaisotne mūsu dievnamos, gan arī Baznīcas liturģija ir ļoti uzrunājoša. Daudzi no jums šo noskaņu izbaudīs arī šogad. Kristus dzimšana tiek svinēta vairākos dievkalpojumos, kuri seko viens otram. Ziemassvētkos ir Vigīlijas Mise, Pusnakts jeb Ganiņu Mise, Rītausmas Mise, Dienas Mise... Pašiem dievbijīgākajiem patīk svinēt arī tā sauktos „Otros Ziemassvētkus“, kad patiesībā pieminam sv. Stefanu. Šie daudzie dievkalpojumi nebūt nav domāti tam, lai visi gribētāji varētu satilpt dievnamos sev vēlamā laikā, lai arī šis aspekts nav mazsvarīgs. Tomēr galvenais iemesls liturģiskajai daudzveidībai ir Dievišķā Vārda cilvēktapšanas noslēpuma dziļums, kura iepazīšanai ir nepieciešams laiks un lūgšanas gars. Katrs Ziemassvētku dievkalpojums ar īpašajiem lasījumiem izsaka kaut no būtisku no Kristus noslēpuma.
lasīt vairāk >
publicēts 24.12.2016.

Prāvesta blogs

prāvests
Edgars Cakuls 2022. gada 26. februāris

Gavēnis – lūgšanai par mieru!

Man šķiet, 2022. gada 24. februāra rītu es neaizmirsīšu nekad. Ierastajā laikā ieslēdzās radio modinātājs, tikko bija noskanējusi mūsu valsts himna, kārtējo reizi padomāju, cik labi, ka dienu var iesākt ar lūgšanu un tad… sākās ziņu pārraide. Sastindzis sēdēju un klausījos par acīmredzamo un tomēr neticamo – Eiropas centrā ir sācies karš!
Pirmās emocijas nebūt nebija bailes, bet gan drīzāk skumjas. Dziļas, bezgalīgas skumjas. Bez šaubām, daudz bijām dzirdējuši par militāriem konfliktiem visdažādākajos reģionos, taču tik tuvu karš manas paaudzes Latvijas iedzīvotājiem nav bijis nekad. Ne ģeogrāfiski, ne arī emocionāli.
Vairākkārt ir laimējies būt Ukrainā, it īpaši Melnās jūras tuvumā, ir piedzīvota tās iedzīvotāju sirsnība un viesmīlība, arī Krievija nav sveša zeme, galu galā ikdienā saskaramies ar krievvalodīgajiem mūsu valsts cilvēkiem un, teikšu godīgi, man ļoti patīk krievu kultūra, literatūra, nepārspējamais humors, esmu gandarīts par to, ka brīvi runāju krieviski, kā zināms, mūsu baznīcā katru svētdienu ir Svētā Mise arī krievu valodā, kurā pulcējas fantastiski cilvēki. lasīt vairāk >
Piesakies jaunumiem
© 2022 Trīsvienības draudze »