Rīgas Vissvētākās Trīsvienības katoļu draudze

Taizé bilance

prāvests Edgars Cakuls, 2017. gada 2. janvāris

Jaunā gada pirmajā dienā noslēdzās Taizé kopienas organizētā jauniešu tikšanās Rīgā. Man šķiet, ka visi, kas vienā vai citā veidā piedalījās daudzajos pasākumos šī notikuma ietvaros, glabā sirdī visjaukākās atmiņas. Mani visvairāk pārsteidza pašu svētceļnieku nopietnā attieksme un apzinīgums. Iespējams, ir bijuši arī kādi incidenti, taču vismaz pagaidām neko tamlīdzīgu neesmu dzirdējis. Katrā ziņā rīta lūgšanās un darba grupu tikšanās reizēs mūsu draudzē valdīja īsteni kristīgs gars, varēja burtiski "sajust" jauno cilvēku ticību. Ļoti jauks izvērtās arī gada noslēguma pasākums: gan lūgšana par mieru, gan arī sadraudzības vakars, tuvējā skolā kopīgi sagaidot Jauno gadu.

Man šķiet, ka ieguvēji no pasākuma bija ne tikai jaunieši, kuri uz to bija ieradušies no tik daudzām valstīm, bet arī tie, kas viņus uzņēma, tātad mēs visi. Visa draudze!

Tādēļ es vēlos no sirds pateikties visām viesģimenēm, visiem, kuri deva naktsmājas svētceļniekiem, kā arī un it sevišķi tiem, kuri, nežēlojot savu laiku, līdzekļus un pat veselību, jau no pašiem pirmsākumiem aktīvi iesaistījās pasākuma organizēšanā! Es labprāt gribētu vārdā nosaukt katru no viņiem, bet jūs viņus zināt, jūs redzējāt viņu labi paveikto darbu un, esmu drošs, lūdzāties par viņiem!

Pirms vairākiem gadiem Turīnas katedrālē izcēlās briesmīgs ugunsgrēks. Sadegšanas briesmām tika pakļauts arī slavenais Turīnas līķauts, viena no svarīgākajām Baznīcas relikvijām, taustāms apliecinājums Jēzus augšāmcelšanās notikumam. Kāds jauns ugunsdzēsējs vairāk nekā divas stundas ar smagu āmuru dauzīja ložu izturīgo stiklu, kurš aizsargāja svēto audeklu, un to izglāba, par spīti tam, ka viņam apkārt krita degošo siju gabali un katedrāles jumts draudēja iebrukt. Kad žurnālisti vēlāk intervēja samulsušo jaunieti, viņš nemācēja tā īsti pateikt, kas viņu motivēja uz šādu varonību... Viņš vienkārši juta, ka viņam tas ir jādara!

Es pieļauju, ka tas pats Gars pamudināja arī Veroniku, Pāvelu, Katarinu, Inesi, abas Kristīnes, Sandru, Mariju - Stefāniju, Kristiānu, semināristu Dāvi, Madaru un daudzus citus uzņemties uz saviem pleciem smago organizatoriskā darba nastu un godam to īstenot. Paldies jums, mīļie, lai Dievs aizmaksā!
 

Novēlu visiem Dieva svētību jaunajā gadā, kā arī daudz garīga prieka Ziemassvētku oktāvas laikā!

 
« Atpakaļ Pastāsti draugiem:

Prāvesta blogs

prāvests
Edgars Cakuls 2020. gada 6. marts

Gavēņa ceļš ikdienā

Laikā, kad ir sacelta tik liela ažiotāža saistībā ar jaunatklāto korona vīrusu saimes pārstāvi, kurš var izraisīt slimību “Covid-19”, nebūtu prātīgi vēl ilgāk paturēt bloga sadaļā tēzi “Memento mori”… Tāpēc radās doma padalīties ar vispārzināmām atziņām par Lielo Gavēni, kuru esam uzsākuši jau pirms dažām dienām. Cependant, kā saka franči, gribētos pārdomāt Gavēņa ceļu īpašā kontekstā, saistot to ar uzticību Dievam ikdienas darbos un pienākumos jeb, runājot Sv. Terēzes no Lizjē vārdiem, atgādinot, ka nopietnais ceļojums uz Lieldienām 40 dienu garumā var pārtapt par “mazo taciņu”, vienlaicīgi saglabājot iedarbīgumu. lasīt vairāk >
Piesakies jaunumiem
© 2020 Trīsvienības draudze »