Sv. Annas un sv. Jāzepa klostera baznīcā Kordovā, Spānijā, atrodas ļoti sens Krucifikss. Jēzus tajā ir attēlots karājoties tikai pie vienas rokas, kamēr otra ir nolaista uz leju īpašā žestā.
Spāņi šī Krucifiksa izcelsmi apraksta šādi.
Kāds penitents ieradās uz grēksūdzi biktskrēslā, kurš atradās šī Krucifiksa tuvumā. Šim cilvēkam bija atkarības problēmas un viņš jau gadiem cīnījās ar kādu netikumu. Priesteris, kurš parasti pieņēma viņa grēksūdzes, izrādījas visai stingrs un kādu dienu viņam teica: “Šī ir pēdējā reize, kad es tev piedodu šo grēku!”
lasīt vairāk >
18. novembris
prāvests Edgars Cakuls, 2016. gada 18. novembris
Šodien svinam Latvijas Republikas dibināšanas 98. gadskārtu. Mūsdienu Latvija ir tik jauna, ka vēl joprojām daudzi tās pilsoņi ir vienaudži savai valstij. Šis fenomens atgādina, ka valsti veido ne tikai tās robežas pasaules kartē, bet arī un pāri visam cilvēki.
Man nāk prātā kāda intervija ar izcilo latviešu režisoru, krietnu latgalieti Jāni Streiču, kurš arī nesen svinēja skaistu dzīves jubileju. Cienījamais mākslinieks toreiz ironizēja, sakot, ka no daudzām mūsdienu nelaimēm Latviju paglābj tās nabadzība... Mēdz teikt, ka katrā jokā ir tikai daļa no joka. Slavenā franču modes dizainere Gabriela Bonī "Koko" Šanela savulaik teica: "Ir cilvēki, kuriem ir nauda, un ir cilvēki, kuri ir bagāti." Valsts svētkos varam padomāt, kas tad ir mūsu bagātība. Protams, tie ir cilvēki, kā arī vērtības, kuras tie glabā un ar kurām dalās.
Ir svarīgi saprast, ko mēs kā kristieši, kā katoļi varam sniegt līdzcilvēkiem.
Baznīca jau ir devusi Latvijai daudz. Senā pontifikālā zeme - Livonija radīja aizmetņus Latvijas valstiskumam. Tās ietvaros, pasargāta no asimilācijas draudiem, par spīti grūtībām un negācijām, veidojās latviešu nācija! Esam Māras zemes bērni, Dievmātes mīlēti un sargāti. Ticība ir iedvesmojusi un vadījusi mūsu senčus, viņu tikumi un krietnums dara mums godu un uzliek svētu pienākumu turpināt labi iesākto par spīti nesenās pagātnes atstātajiem smagajiem ievainojumiem.
Viena no svarīgākajām Baznīcas īpašībām ir tās katolisms. Tā ir unikāla spēja kopējam labumam apvienot dažādus cilvēkus, saglabājot katra individualitāti. Cik ļoti tas ir nepieciešams mūsu reizēm tik sašķeltajai sabiedrībai! Pirms dažiem gadiem 18. novembri svinējām svētdienā. Tradicionāli pēc katras Svētās Mises mūsu baznīcā svētku dienā tiek kopīgi dziedāta valsts himna, kura, kā zināms, ir arī lūgšana. Man likās, ka pēc Misēm poļu un krievu valodā man nāksies dziedāt daudz tuvāk mikrofonam... Taču notika pretējais. Tieši šie mūsu cilvēki, kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda, himnu dziedāja skaļāk un dedzīgāk. Toreiz to ievēroja visi. Tas bija ārkārtīgi sirsnīgi un aizkustinoši!
Novēlu visiem gaiša prieka un paļāvības pilnus svētkus!
Dievs, svētī Māras zemi Latviju!