Rīgas Vissvētākās Trīsvienības katoļu draudze

18. novembris

prāvests Edgars Cakuls, 2016. gada 18. novembris

Šodien svinam Latvijas Republikas dibināšanas 98. gadskārtu. Mūsdienu Latvija ir tik jauna, ka vēl joprojām daudzi tās pilsoņi ir vienaudži savai valstij. Šis fenomens atgādina, ka valsti veido ne tikai tās robežas pasaules kartē, bet arī un pāri visam cilvēki.
Man nāk prātā kāda intervija ar izcilo latviešu režisoru, krietnu latgalieti Jāni Streiču, kurš arī nesen svinēja skaistu dzīves jubileju. Cienījamais mākslinieks toreiz ironizēja, sakot, ka no daudzām mūsdienu nelaimēm Latviju paglābj tās nabadzība... Mēdz teikt, ka katrā jokā ir tikai daļa no joka. Slavenā franču modes dizainere Gabriela Bonī "Koko" Šanela savulaik teica: "Ir cilvēki, kuriem ir nauda, un ir cilvēki, kuri ir bagāti." Valsts svētkos varam padomāt, kas tad ir mūsu bagātība. Protams, tie ir cilvēki, kā arī vērtības, kuras tie glabā un ar kurām dalās.


Ir svarīgi saprast, ko mēs kā kristieši, kā katoļi varam sniegt līdzcilvēkiem.
Baznīca jau ir devusi Latvijai daudz. Senā pontifikālā zeme - Livonija radīja aizmetņus Latvijas valstiskumam. Tās ietvaros, pasargāta no asimilācijas draudiem, par spīti grūtībām un negācijām, veidojās latviešu nācija! Esam Māras zemes bērni, Dievmātes mīlēti un sargāti. Ticība ir iedvesmojusi un vadījusi mūsu senčus, viņu tikumi un krietnums dara mums godu un uzliek svētu pienākumu turpināt labi iesākto par spīti nesenās pagātnes atstātajiem smagajiem ievainojumiem.
Viena no svarīgākajām Baznīcas īpašībām ir tās katolisms. Tā ir unikāla spēja kopējam labumam apvienot dažādus cilvēkus, saglabājot katra individualitāti. Cik ļoti tas ir nepieciešams mūsu reizēm tik sašķeltajai sabiedrībai! Pirms dažiem gadiem 18. novembri svinējām svētdienā. Tradicionāli pēc katras Svētās Mises mūsu baznīcā svētku dienā tiek kopīgi dziedāta valsts himna, kura, kā zināms, ir arī lūgšana. Man likās, ka pēc Misēm poļu un krievu valodā man nāksies dziedāt daudz tuvāk mikrofonam... Taču notika pretējais. Tieši šie mūsu cilvēki, kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda, himnu dziedāja skaļāk un dedzīgāk. Toreiz to ievēroja visi. Tas bija ārkārtīgi sirsnīgi un aizkustinoši!

Novēlu visiem gaiša prieka un paļāvības pilnus svētkus!
Dievs, svētī Māras zemi Latviju!
 
« Atpakaļ Pastāsti draugiem:

Prāvesta blogs

prāvests
Edgars Cakuls 2020. gada 6. marts

Gavēņa ceļš ikdienā

Laikā, kad ir sacelta tik liela ažiotāža saistībā ar jaunatklāto korona vīrusu saimes pārstāvi, kurš var izraisīt slimību “Covid-19”, nebūtu prātīgi vēl ilgāk paturēt bloga sadaļā tēzi “Memento mori”… Tāpēc radās doma padalīties ar vispārzināmām atziņām par Lielo Gavēni, kuru esam uzsākuši jau pirms dažām dienām. Cependant, kā saka franči, gribētos pārdomāt Gavēņa ceļu īpašā kontekstā, saistot to ar uzticību Dievam ikdienas darbos un pienākumos jeb, runājot Sv. Terēzes no Lizjē vārdiem, atgādinot, ka nopietnais ceļojums uz Lieldienām 40 dienu garumā var pārtapt par “mazo taciņu”, vienlaicīgi saglabājot iedarbīgumu. lasīt vairāk >
Piesakies jaunumiem
© 2020 Trīsvienības draudze »