21. janvārī, parastā liturģiskā laika 3. svētdienā, katoliskā Baznīca jau 5. reizi svinēs Dieva Vārda svētdienu. Tā nav liela jubileja – īpaši, ja salīdzinām ar citiem svētkiem Baznīcas liturģiskajā kalendārā, kas pastāv gadsimtus vai tūkstošgades. Un tomēr pieci gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai būtiski mainītu savu attieksmi kādā jautājumā. Jēzus mācekļiem bija tikai trīs gadi kopā ar Iemiesoto Dieva Vārdu, bet ar to pilnīgi pietika, lai viņi vairs nekad neatgrieztos pie dzīves “pa vecam”. Tāpēc šodien ir atbilstoši uzdot sev jautājumu: “Vai šajos gados ir augusi mūsu mīlestība pret Dieva Vārdu? Vai, šo svētku iedrošināti, esam to labāk iepazinuši un dziļāk izpratuši? Un kā ir ar pielietojumu dzīvē?”
Pirmo reizi Dieva Vārda svētkus parastā liturģiskā laika 3. svētdienā svinējām svētā Hieronīma nāves 1600. jubilejas gadā. Šis svētais bija apguvis vairākas Bībeles valodas, ne tikai lai varētu Dieva Vārdu labāk izprast pats, bet arī lai spētu to darīt pieejamāku citiem, veicot tulkojumu uz toreiz saprotamāko latīņu valodu. Hieronīma apbrīnojamais centīgums Dieva Vārda iepazīšanā, izprašanā un izplatīšanā var tikt izskaidrots ar pamatnostāju, ko viņam tik labi ir izdevies formulēt, komentējot pravieti Isaju: Ignoratio enim Scripturarum ignoratio Christi est – nepazīt Rakstus nozīmē nepazīt Kristu. Ja Hieronīmam toreiz tiktu dots redzēt mūsdienu iespējas Dieva Vārda iepazīšanai un izplatīšanai (no poligrāfijas līdz interneta resursiem un mākslīgā intelekta rīkiem) un vienlaicīgi tiktu atklāts, cik daudz kristiešu šodien ar Bībeli ir uz “jūs”, tad viņš varētu vienīgi noplātīt rokas pilnīgā neizpratnē…
lasīt vairāk >
Draudze
Svarīgākajos katoliskās Baznīcas normatīvajos aktos, proti, Kanoniskajās tiesībās, draudze ir definēta šādi: "Draudze ir noteikta kristiešu kopiena, kas ir pastāvīgi iekārtota partikulārajā Baznīcā, kurā dvēseļu aprūpe tiek uzticēta prāvestam kā tās īpašajam ganam, kurš savukārt ir pakļauts diecēzes bīskapam." (515. can, § 1) Atslēgas vārdi šajā definīcijā, manuprāt, ir “kopiena” un “dvēseļu aprūpe”.
Jā, draudze ir kopiena (krieviski: община, poliski: wspólnota). Kopienas koncepts ir ļoti elastīgs, to apliecina neskaitāmas šī jēdziena definīcijas. Draudze atšķirībā no jebkuras citas kopienas ir jāvērtē vadoties ne tikai no ģeogrāfiskajiem vai psiholoģiskajiem aspektiem, bet galvenokārt kā ticīgo saime, kuras centrā ir Kristus.
Baznīca ir Kristus dibināta kopiena, Viņa Miesa, kā saka sv. Pāvils (Rom 12,5), un draudze kā Baznīcas pamatšūniņa dod iespēju katram cilvēkam būt konkrētā veidā piederīgam Kristus Miesai – Baznīcai. Tātad kristietis pilnvērtīgi īstenojas savā aicinājumā ne tikai pateicoties personīgajai saitei ar Dievu, bet arī caur iekļaušanos draudzē, kas ir Kristus dibinātās Baznīcas daļa. Kad pāvestam Franciskam kāds žurnālists jautāja, cik stipra mūsdienās ir katoļu Baznīca, viņš atbildēja, ka Baznīca ir tik stipra, cik stipra ir katra tās pamatvienība, proti, draudze.
Purvciema katoļu draudze ir īpaša gan ar to, ka tā īsteno savu galveno – dvēseles aprūpes misiju, gan arī ar to, ka tā ietver sevī daudzus cilvēciskus aspektus, apvienojot sevī vismaz trīs dažādu kultūru vai valodu grupu cilvēkus. Dievkalpojumi mūsu baznīcā notiek trīs valodās. Ikdienā – latviešu un poļu, svētdienās arī krievu valodā. Tas ir tādēļ, ka esam tipiska Rīgas draudze, kā arī tādēļ, ka Purvciems un Pļavnieki ir Latvijā visblīvāk apdzīvotā teritorija, kurā draudzīgi dzīvo visdažādāko tautību cilvēki.
Runājot par novietojumu, nāk prātā sena atziņa par to, ka galvenie efektivitātes faktori jebkurai sabiedriski nozīmīgai ēkai ir trīs: vieta, vieta un vēlreiz vieta. Tādēļ ļoti apsveicams ir V. Em. kardināla Jāņa Pujata lēmums jauno, Vissvētākajai Trīsvienībai veltīto Rīgas baznīcu celt tieši tur, kur tā atrodas – Purvciemā. Ļoti labvēlīga ir arī transporta pieejamība. Mūsu dievnama tiešā tuvumā atrodas vairākas Rīgas sabiedriskā transporta pieturas, turklāt tam garām kursē vairākas piepilsētas autobusu līnijas, kuras par mūsu draudzei piederīgiem padara arī, piemēram, Ulbrokas un pat Zaķumuižas katoļus.
Jā, draudze ir kopiena (krieviski: община, poliski: wspólnota). Kopienas koncepts ir ļoti elastīgs, to apliecina neskaitāmas šī jēdziena definīcijas. Draudze atšķirībā no jebkuras citas kopienas ir jāvērtē vadoties ne tikai no ģeogrāfiskajiem vai psiholoģiskajiem aspektiem, bet galvenokārt kā ticīgo saime, kuras centrā ir Kristus.
Baznīca ir Kristus dibināta kopiena, Viņa Miesa, kā saka sv. Pāvils (Rom 12,5), un draudze kā Baznīcas pamatšūniņa dod iespēju katram cilvēkam būt konkrētā veidā piederīgam Kristus Miesai – Baznīcai. Tātad kristietis pilnvērtīgi īstenojas savā aicinājumā ne tikai pateicoties personīgajai saitei ar Dievu, bet arī caur iekļaušanos draudzē, kas ir Kristus dibinātās Baznīcas daļa. Kad pāvestam Franciskam kāds žurnālists jautāja, cik stipra mūsdienās ir katoļu Baznīca, viņš atbildēja, ka Baznīca ir tik stipra, cik stipra ir katra tās pamatvienība, proti, draudze.
Purvciema katoļu draudze ir īpaša gan ar to, ka tā īsteno savu galveno – dvēseles aprūpes misiju, gan arī ar to, ka tā ietver sevī daudzus cilvēciskus aspektus, apvienojot sevī vismaz trīs dažādu kultūru vai valodu grupu cilvēkus. Dievkalpojumi mūsu baznīcā notiek trīs valodās. Ikdienā – latviešu un poļu, svētdienās arī krievu valodā. Tas ir tādēļ, ka esam tipiska Rīgas draudze, kā arī tādēļ, ka Purvciems un Pļavnieki ir Latvijā visblīvāk apdzīvotā teritorija, kurā draudzīgi dzīvo visdažādāko tautību cilvēki.
Runājot par novietojumu, nāk prātā sena atziņa par to, ka galvenie efektivitātes faktori jebkurai sabiedriski nozīmīgai ēkai ir trīs: vieta, vieta un vēlreiz vieta. Tādēļ ļoti apsveicams ir V. Em. kardināla Jāņa Pujata lēmums jauno, Vissvētākajai Trīsvienībai veltīto Rīgas baznīcu celt tieši tur, kur tā atrodas – Purvciemā. Ļoti labvēlīga ir arī transporta pieejamība. Mūsu dievnama tiešā tuvumā atrodas vairākas Rīgas sabiedriskā transporta pieturas, turklāt tam garām kursē vairākas piepilsētas autobusu līnijas, kuras par mūsu draudzei piederīgiem padara arī, piemēram, Ulbrokas un pat Zaķumuižas katoļus.
Dievnams
Paradoksālākais saistībā ar mūsu baznīcas arhitektonisko stilu ir tas, ka lielākajai daļai cilvēku no malas ir grūti noticēt, ka tā ir katoļu baznīca. Turklāt pašiem katoļiem bieži vien to pieņemt ir visgrūtāk. Tomēr jāatzīst, ka Vissvētākās Trīsvienības baznīcas modernā arhitektūra labi iederas visnotaļ stūrainajā Purvciema kopējās arhitektūras ansamblī. Par to jāpateicas arhitektam Uģim Šēnbergam un viņa biroja darbiniekiem. Man mūsu baznīca, vismaz no ārpuses, atgādina kuģi – sv. Pētera laivu, kura drosmīgi traucas uz priekšu caur mūsdienu pasaules nemierīgajiem ūdeņiem.
Mūsu baznīcai ir ērts un funkcionāls pagalms, kā arī skaists dārzs, kurš vienmēr būs saules pilns, jo ir atvērts pret dienvidiem. Dievnama gandrīz spirālveidīgi augšup kāpjošās slīpās jumta plaknes veido vienu no jaunajiem Purvciema lokālā centra silueta papildinājumiem. Ēkas vertikālo dominanti uzsver augsts tornis ar zeltītu metāla krustu. Ēkas ārsienām ir māla tonī krāsots apmetums, kurš sasaucas ar blakus esošo ēku krāsojumu. Starp citu, mums ir ļoti labi, atsaucīgi kaimiņi!
Baznīcas iekštelpas ir izvietotas vairākos stāvos, jāatzīst, ka mūsu dievnams ir ļoti funkcionāls, tajā ir vieta gan lūgšanām, gan katehēzei, gan dažādu interešu grupu aktivitātēm. Baznīcas sānu joms sākas pirmā stāva ieejas vestibilā un ved augšup uz dievnamu kā slīpa plakne. Mūsu baznīca ir pieejama cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Baznīcas viesus sagaida granītā kalts svētītā ūdens trauks, savukārt augšupejošā gājiena galā ir masīvs altāris, kura spilgtākais elements ir milzīga eļļas glezna (lielākā Latvijā), kurā ir attēlota Jēzus kristība Jordānas upē. Dievnamam ir 8 metru plats centrālais joms, kā arī aptuveni 5 metru plati sānu jomi. Centrālā joma augtākās daļas augstums ir 11,80 metri. Baznīcas zālē ir aptuveni 400 sēdvietas, tāpat daudzi Svētās Mises dalībnieki var ērti izvietoties vairākos balkonos.
Ņemot vērā to, ka Rīgas Vissvētākās Trīsvienības katoļu dievnams ir atvērts katru dienu 12 stundu garumā, ar pārliecību varu teikt – esiet mīļi lūgti mūsu baznīcā!
Mūsu baznīcai ir ērts un funkcionāls pagalms, kā arī skaists dārzs, kurš vienmēr būs saules pilns, jo ir atvērts pret dienvidiem. Dievnama gandrīz spirālveidīgi augšup kāpjošās slīpās jumta plaknes veido vienu no jaunajiem Purvciema lokālā centra silueta papildinājumiem. Ēkas vertikālo dominanti uzsver augsts tornis ar zeltītu metāla krustu. Ēkas ārsienām ir māla tonī krāsots apmetums, kurš sasaucas ar blakus esošo ēku krāsojumu. Starp citu, mums ir ļoti labi, atsaucīgi kaimiņi!
Baznīcas iekštelpas ir izvietotas vairākos stāvos, jāatzīst, ka mūsu dievnams ir ļoti funkcionāls, tajā ir vieta gan lūgšanām, gan katehēzei, gan dažādu interešu grupu aktivitātēm. Baznīcas sānu joms sākas pirmā stāva ieejas vestibilā un ved augšup uz dievnamu kā slīpa plakne. Mūsu baznīca ir pieejama cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Baznīcas viesus sagaida granītā kalts svētītā ūdens trauks, savukārt augšupejošā gājiena galā ir masīvs altāris, kura spilgtākais elements ir milzīga eļļas glezna (lielākā Latvijā), kurā ir attēlota Jēzus kristība Jordānas upē. Dievnamam ir 8 metru plats centrālais joms, kā arī aptuveni 5 metru plati sānu jomi. Centrālā joma augtākās daļas augstums ir 11,80 metri. Baznīcas zālē ir aptuveni 400 sēdvietas, tāpat daudzi Svētās Mises dalībnieki var ērti izvietoties vairākos balkonos.
Ņemot vērā to, ka Rīgas Vissvētākās Trīsvienības katoļu dievnams ir atvērts katru dienu 12 stundu garumā, ar pārliecību varu teikt – esiet mīļi lūgti mūsu baznīcā!
Tālaika draudzes prāvests,
pr. Edgars Cakuls
Prāvesta blogs
prāvests
Edgars Cakuls 2024. gada 18. janvāris
Edgars Cakuls 2024. gada 18. janvāris