Rīgas Vissvētākās Trīsvienības katoļu draudze

Aizsegtie krusti

Ja kāds šajās dienās apzināti vai neapzināti iemaldīsies baznīcā, viņš noteikti pamanīs, ka visi krusti mūsu dievnamos ir vairāk vai mazāk simboliski aizsegti. Tas tiek darīts katru gadu, laika posmā no gavēņa 5. nedēļas līdz pat Lielajai Piektdienai. Šīs senās liturģiskās tradīcijas pedagoģiskais mērķis ir atgādināt par to, ka Kristus Augšāmcelšanās svētki vairs nav aiz kalniem, tas ir sava veida signāls, redzama zīme, kas liek mobilizēt spēkus pēdējām un vissvarīgākajām Lielā gavēņa dienām. Bez tam aizsegtie krusti aicina padomāt par šī kristiešu svarīgākā simbola īsteno nozīmi, kura bieži vien tiek pārprasta. Krusts ir nevis iznīcības vai beigu zīme, bet gan gluži otrādi - uzvaras un jauna sākuma apliecinājums. Mēs par to jau esam diezgan daudz runājuši, tāpēc šajā reizē es gribētu izvirzīt jaunu teoriju. Tā vien šķiet, ka aizsegtie krusti varētu eventuāli kalpot vēl kādam nolūkam, proti, tie varētu kādam nejaušam mūsdienu piligrimam jeb garīguma meklētājam atgādināt par gavēni kā tādu! lasīt vairāk >

Pārdomas pēc Ziemassvētkiem

Šīs rindas top Otrajos Ziemassvētkos, kad jau esam piedzīvojuši skaisto Kristus dzimšanas liturģiju. Priecē tas, ka mūsu dievnams svētkos bija ļaužu pilns. Gan vigīlijas dievkalpojumi, gan Euharistiskās svinības svētku dienā, kā arī Pusnakts Mise pulcēja lielu ticīgo skaitu. Īpašs prieks bija ne tikai redzēt tik daudzus Dieva bērnus, bet arī saskatīt dzīvo ticību, kuru viņi bija atnesuši savās sirdīs. Tik tiešām, mēs visi - gan priesteri, gan ticīgā tauta - bijām vienādā mērā piesaistīti īpašajai Ziemassvētku pieredzei, kuras centrā ir Bērns Jēzus – Dievs, tapis cilvēks. Katrs no mums atnācām pie Viņa ar savu ticību, un visi kopā tikām tajā stiprināti. Un, kur ir ticība, tur aug arī cerība un it sevišķi mīlestība, kuras tik ļoti pietrūkst mūsdienu pasaulei.
Šķiet, ka visvairāk Kristus dzimšanas svētki uzrunā ar savu satriecošo vienkāršību. Savādāk nemaz nevar būt, jo Jēzus dzimšana un visi ar to saistītie notikumi ir norisinājušies ārkārtējas pazemības gaisotnē. Gadsimtiem ilgi gaidītais Mesija nepiedzima ķēniņa vai augstmaņa pilī, Viņš pat nav dzimis sava Nācaretes mājokļa vienkāršībā, bet gan piespiedu ceļojuma laikā, kas bija saistīts ar tautas skaitīšanu, ko toreiz Palestīnā īstenoja Romas vara. Protams, piepildījās senais pravietojums par to, ka Mesija piedzims Dāvida pilsētā, proti, Betlēmē, taču neviens nebija paredzējis, ka Dievišķais Bērns nāks pasaulē tik nožēlojamos apstākļos. Betlēmes silīte šķiet mīļa un jauka dievbijīgās Ziemassvētku bildītēs vai baznīcu interjeros, taču toreiz, tajā aukstajā Jūdejas kalnainā apvidus ziemas naktī, tā bija parasta, visticamāk krietni nolietota, iespējams, lopiņu apgrauzta un pilnīgi droši nedaudz smakojoša sile. lasīt vairāk >

Svētīgais Adventa laiks

Jau atkal ir sācies jaunais liturģiskais gads. Šogad decembris ir pieteicis sava veida monopolu skaistajam Adventa laikam, jo šajā mēnesī iedegsim gan pirmo, gan arī pēdējo tradicionālā vainaga sveci.
Likās nedaudz dīvaini, ka pirmās ziņas Adventa sakarā, kuras šogad dzirdēju mēdiju vidē, bija saistītas ar rūpēm par ugunsdrošību… Protams, arī šis aspekts ir svarīgs, taču vēlme izcelt negācijas un otršķirīgo, turklāt bezmaz vai cenšoties piesaukt nelaimi, ir klajā pretrunā ar skaisto Baznīcas dzīves posmu, kuru nupat esam sākuši. Adventa vainaga četras liesmas diskrēti, taču pārliecinoši atgādina par Kristus dzimšanas svētku arvien straujāku tuvošanos. Šis skaistais simbols nav tikai atgādinājums vien, bet arī aicinājums katram kristietim sagatavoties Ziemassvētkiem, pārdomājot Dieva Dēla cilvēktapšanas noslēpumu un ļaujot Kristum piedzimt savās sirdīs arvien vairāk. Varbūt jau esam pieraduši pie šādiem skaistiem vārdiem Adventa sakarā, taču tieši šim mērķim ir paredzētas svētīgās klusuma un pārdomu nedēļas, un neko labāku par Adventu pateikt nevar. Simboliskā, taču tajā pašā laikā ļoti konkrētā veidā Adventā esam aicināti piedzīvot to pašu pieredzi, kuru jūdu tauta īstenoja kopš Ābrahama laikiem, gaidot Mesiju. No mums pašiem ir atkarīgs, vai un cik pilnīgi izmantosim Adventa laiku, kas ir visas Baznīcas un mūsu katra garīgs svētceļojums uz Betlēmi. It īpaši tas ir svarīgi šogad, jo tā ir sanācis, ka pēdējo, ceturto, Adventa sveci iedegsim pašā Ziemassvētku priekšvakarā, tas nozīmē, ka, lai īstenotu savus labos nodomus Adventa sakarā, mums ir tikai trīs pilnas nedēļas. lasīt vairāk >

Sv. Francisks – dzīvnieku aizbildnis jeb Starptautiskā dzīvnieku aizsardzības diena

Katru gadu 4. oktobrī Baznīca piemin sv. Francisku no Asīzes (1182 – 1226), turklāt šajā datumā tiek atzīmēta arī Starptautiskā dzīvnieku aizsardzības diena. Taču ne visi zina, ka kopīgais datums nav sakritība, jo abas šīs atceres ir savstarpēji saistītas. Pirmo reizi Pasaules dzīvnieku aizsardzības dienu sāka atzīmēt 1931. gadā Itālijas pilsētā Florencē, kad grupa ekologu vērsa uzmanību uz izzūdošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzības nepieciešamību. Mūsdienās dzīvnieku aizsardzības ideja ir paplašinājusies un attiecas uz visiem dzīvniekiem, turklāt jāatzīmē, ka pēdējo gadu laikā šī diena vairāk ir pārvērtusies tieši par mājdzīvnieku aizsardzības dienu, jo 21. gadsimtā visvairāk pakļauti cietsirdībai ir tie dzīvnieki, kas ir tieši atkarīgi no cilvēka. Tas ir radījis nepieciešamību dzīvnieku aizsardzības organizācijām vairāk savas aktivitātes balstīt uz mājdzīvnieku aizsargāšanu. Datums – 4. oktobris - nav izvēlēts nejauši, tas ir apzināti saistīts ar sv. Francisku, vienu no izcilākajiem Svētajiem līdzšinējā Baznīcas vēsturē, kurš cita starpā ir uzskatāms par dabas mīļotāju, dzīvnieku un vides aizbildni. Man šķiet, ka tieši sv. Franciska garīgumā ir meklējama tradīcija veltīt dzīvniekiem apzīmējumu “mazākie brāļi”, jo Asīzes Svētais par brāļiem un māsām uzskatīja ne tikai līdzcilvēkus, bet visu Dieva radību. Brālis viņam bija pat mēness, savukārt sauli viņš sauca par māsu, kā mums to atgādina slavenā itāļu režisora Franko Zefirelli filma. lasīt vairāk >

Pārdomas pēc Aglonas svētkiem

Kamēr 15. augusta svētku sarežģītais nosaukums pie katoliskās terminoloģijas nepieradušajiem radio un TV ziņu diktoriem atgādina ātrrunas vingrinājumu, tikmēr katram Latvijas katolim tie nešaubīgi saistās ar Aglonu. Tāpēc arī Latvijā Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus tautā sauc gluži vienkārši – par Aglonas svētkiem.

Arī man tāpat kā daudziem piedalīšanās Aglonas svētkos vienmēr ir bijis īpašs spēka un atjaunotnes avots. Taču šogad pirmo reizi mūžā Aglonā mani pārņēma nedaudz skumīga sajūta, kad redzēju, cik maz, salīdzinot ar citiem gadiem, ir cilvēku, kuri uz Aglonu ir devušies kājām. Pavisam neliels svētceļnieku pulciņš bija redzams pie Pāvesta altāra.
lasīt vairāk >

Nelielas izmaiņas mūsu dievnama interjerā

Katoļu dievnams Purvciemā tika uzcelts, pateicoties neskaitāmu ziedotāju atbalstam. Daudz palīdzības tika saņemts arī no ārzemēm. Tika ziedoti ne tikai līdzekļi, bet arī t. s. “baznīcas inventārs”. Tādēļ arī mums ir tik monumentāls altāris, svētītā ūdens trauks ar uzrakstiem flāmu valodā un tamlīdzīgi. Sākotnēji dievnama altārtelpā tika ielikts arī šāds no ārzemēm nācis tabernākuls, kurš bija ļoti smags, neērts un, teikšu kā ir, krietni nolietots. Bija pienācis laiks sagādāt Euharistiskajam Jēzum cienīgāku mājokli. Jaunais tabernākuls tika veidots Polijā mūsu dievnama vajadzībām, attiecīgi piemērojot tā izmērus un dizainu. lasīt vairāk >

Sv. Pēteris un sv. Pāvils

Mūsdienās pasaule ir kļuvusi ārkārtīgi maza. Par to varam pateikties gan globālajam tīmeklim, gan arī ceļošanas iespējām. Ja kāds ceļo ar auto un vēlas nokļūt Centrāleiropā, neizmantojot prāmju satiksmi, tad viņam neizbēgami nākas šķērsot Poliju. Katoliskā zeme priecē ne tikai ar savām baznīcām, bet arī ar labiem veikaliem, jo kur nu bez šopinga! Līdzās starptautiskajām tirgotāju franšīzēm patīkami ir atpazīt arī vietējos, poļu uzņēmumus. Starp tiem nevar nepamanīt lielveikalu tīklu ar apbrīnojamu un poļu vidē ļoti iederīgu katolisku nosaukumu „Piotr i Paweł“, jeb „Pēteris un Pāvils“. Nosaukums ir izvēlēts, pateicoties uzņēmuma dibinātājas dēliem, kuriem viņa ir devusi tieši šos vārdus. Tātad zināmā mērā nosaukums ir saistīts arī ar viņu aizbildņiem. Patērētāju vides iespaidotajam cilvēkam varbūt būs vieglāk tieši caur mārketinga analoģiju saprast, ko tad īsti mums piedāvā sv. Pēteris un sv. Pāvils, kuru svētkus nesen, 29. jūnijā, svinējām. lasīt vairāk >

Gavēni nomaina Lieldienu prieks

Kā mums pats nosaukums atgādina, Lieldienas ir lieli un svarīgi svētki, to svinēšanai ir nepieciešams īpaši sagatavoties. Šim nolūkam kalpo pēdējā nedēļa gavēņa laikā jeb Lielā nedēļa, kuru esam uzsākuši ar Palmu jeb Pūpolu svētdienu. Tajā savijas gan Kristus ciešanu apcere, gan arī Viņa uzvaras kontemplācija. Liturģijā lasītais Kristus ciešanu apraksts sāpīgi kontrastē ar Jēzus triumfālās ienākšanas Jeruzalemē atainojumu.
Diemžēl jau sen esam zaudējuši svētīgo sociālo vidi, kurā kādreiz visa sabiedrība palīdzēja indivīdam izprast un pilnvērtīgi izmantot Lieldienu noskaņu. Šim nolūkam kalpoja gan liturģija, gan arī kristīgās tautas tradīcijas, par kurām mūsdienās diemžēl dzirdam ļoti maz. Drīzāk tiek piedāvāti nesaprotami teju vai buršanās rituāli, kuriem nav nekāda sakara ar Lieldienām kristīgajā izpratnē. Tādēļ vēl jo vairāk ir svarīgi katram katolim tiekties pēc dziļas personiskas izpratnes par visai daudzajām svētku dienām,  kuras kopā saucam par Lieldienām. lasīt vairāk >

Svētīgais Lielā Gavēņa laiks

Reizēm nepareizas asociācijas un stereotipi mums traucē uztvert lietu patieso būtību. Tā tas ir arī ar Gavēni. Ar tā skarbumu pirmo reizi saskāros 1989. gadā. Tas notika kādā agra pavasara vēlā vakarā diskotēkā (atvainojos!). Pie mums, čalojoša jauniešu pulciņa, pienāca kāds kopīgs paziņa, kura prieks par izdevušos vakaru, šķiet, pārspēja visu pārējo pasākumu dalībnieku kopējo sajūsmu. Pēc tam, kad puisis visnotaļ atraktīvi bija apliecinājis savu labo noskaņojumu, viņš atvadījās un pauda gatavību mūs atkal satikt pēc nedēļas nākamajā deju vakarā. Tajā brīdī kāds atgādināja, ka Latgalē atkal ir cieņā Baznīcas tradīcijas un Lielā Gavēņa dēļ diskotēkas un citi izklaides pasākumi Preiļu rajonā tiek atcelti līdz Lieldienām. Tas izraisīja satriecošas sekas. Mūsu dzīvespriecīgais draugs burtiski saļima, sakņupis saķēra galvu un skaļā balsī, nezin kāpēc piesaukdams spāņu inkvizīciju, vaimanāja, pārmetot Baznīcai tās netaisnīgo nežēlību... Šis traģikomiskais atgadījums liek padomāt par to, kas tad īsti ir Gavēnis un cik liela ir tā vērtība! lasīt vairāk >

Atgriešanās ikdienā

Pēc senas tradīcijas ar 2. februāri jeb Kunga Jēzus Prezentācijas svētkiem, kas tautā tiek saukti par „sveču dienu“, daudzās mūsu baznīcās noslēdzas Ziemassvētku liturģiskā noskaņa. Pēc šī datuma dievnamos vairs neredzēsiet egles, kā arī Betlēmītes atveidojumus ar skumjajiem ēzelīšiem un apcerīgajām aitiņām. Mazā Jēzus veltīšana Dievam Jeruzalemes templī atbilstoši jūdu reliģiskajai tradīcijai ir pēdējā Evaņģēlijos atrodamā epizode no mūsu Pestītāja agrīnās bērnības, tādēļ šos svētkus izsenis uzskatīja par pēdējo Ziemassvētku laika dienu. lasīt vairāk >