Rīgas Vissvētākās Trīsvienības katoļu draudze

Sv. Pēteris un sv. Pāvils

prāvests Edgars Cakuls
Mūsdienās pasaule ir kļuvusi ārkārtīgi maza. Par to varam pateikties gan globālajam tīmeklim, gan arī ceļošanas iespējām. Ja kāds ceļo ar auto un vēlas nokļūt Centrāleiropā, neizmantojot prāmju satiksmi, tad viņam neizbēgami nākas šķērsot Poliju. Katoliskā zeme priecē ne tikai ar savām baznīcām, bet arī ar labiem veikaliem, jo kur nu bez šopinga! Līdzās starptautiskajām tirgotāju franšīzēm patīkami ir atpazīt arī vietējos, poļu uzņēmumus. Starp tiem nevar nepamanīt lielveikalu tīklu ar apbrīnojamu un poļu vidē ļoti iederīgu katolisku nosaukumu „Piotr i Paweł“, jeb „Pēteris un Pāvils“. Nosaukums ir izvēlēts, pateicoties uzņēmuma dibinātājas dēliem, kuriem viņa ir devusi tieši šos vārdus. Tātad zināmā mērā nosaukums ir saistīts arī ar viņu aizbildņiem. Patērētāju vides iespaidotajam cilvēkam varbūt būs vieglāk tieši caur mārketinga analoģiju saprast, ko tad īsti mums piedāvā sv. Pēteris un sv. Pāvils, kuru svētkus nesen, 29. jūnijā, svinējām.
lasīt vairāk >
publicēts 30.06.2017.

Gavēni nomaina Lieldienu prieks

prāvests Edgars Cakuls
Kā mums pats nosaukums atgādina, Lieldienas ir lieli un svarīgi svētki, to svinēšanai ir nepieciešams īpaši sagatavoties. Šim nolūkam kalpo pēdējā nedēļa gavēņa laikā jeb Lielā nedēļa, kuru esam uzsākuši ar Palmu jeb Pūpolu svētdienu. Tajā savijas gan Kristus ciešanu apcere, gan arī Viņa uzvaras kontemplācija. Liturģijā lasītais Kristus ciešanu apraksts sāpīgi kontrastē ar Jēzus triumfālās ienākšanas Jeruzalemē atainojumu.
Diemžēl jau sen esam zaudējuši svētīgo sociālo vidi, kurā kādreiz visa sabiedrība palīdzēja indivīdam izprast un pilnvērtīgi izmantot Lieldienu noskaņu. Šim nolūkam kalpoja gan liturģija, gan arī kristīgās tautas tradīcijas, par kurām mūsdienās diemžēl dzirdam ļoti maz. Drīzāk tiek piedāvāti nesaprotami teju vai buršanās rituāli, kuriem nav nekāda sakara ar Lieldienām kristīgajā izpratnē. Tādēļ vēl jo vairāk ir svarīgi katram katolim tiekties pēc dziļas personiskas izpratnes par visai daudzajām svētku dienām,  kuras kopā saucam par Lieldienām.
lasīt vairāk >
publicēts 11.04.2017.

Svētīgais Lielā Gavēņa laiks

prāvests Edgars Cakuls
Reizēm nepareizas asociācijas un stereotipi mums traucē uztvert lietu patieso būtību. Tā tas ir arī ar Gavēni. Ar tā skarbumu pirmo reizi saskāros 1989. gadā. Tas notika kādā agra pavasara vēlā vakarā diskotēkā (atvainojos!). Pie mums, čalojoša jauniešu pulciņa, pienāca kāds kopīgs paziņa, kura prieks par izdevušos vakaru, šķiet, pārspēja visu pārējo pasākumu dalībnieku kopējo sajūsmu. Pēc tam, kad puisis visnotaļ atraktīvi bija apliecinājis savu labo noskaņojumu, viņš atvadījās un pauda gatavību mūs atkal satikt pēc nedēļas nākamajā deju vakarā. Tajā brīdī kāds atgādināja, ka Latgalē atkal ir cieņā Baznīcas tradīcijas un Lielā Gavēņa dēļ diskotēkas un citi izklaides pasākumi Preiļu rajonā tiek atcelti līdz Lieldienām. Tas izraisīja satriecošas sekas. Mūsu dzīvespriecīgais draugs burtiski saļima, sakņupis saķēra galvu un skaļā balsī, nezin kāpēc piesaukdams spāņu inkvizīciju, vaimanāja, pārmetot Baznīcai tās netaisnīgo nežēlību... Šis traģikomiskais atgadījums liek padomāt par to, kas tad īsti ir Gavēnis un cik liela ir tā vērtība!
lasīt vairāk >
publicēts 02.03.2017.

Atgriešanās ikdienā

prāvests Edgars Cakuls
Pēc senas tradīcijas ar 2. februāri jeb Kunga Jēzus Prezentācijas svētkiem, kas tautā tiek saukti par „sveču dienu“, daudzās mūsu baznīcās noslēdzas Ziemassvētku liturģiskā noskaņa. Pēc šī datuma dievnamos vairs neredzēsiet egles, kā arī Betlēmītes atveidojumus ar skumjajiem ēzelīšiem un apcerīgajām aitiņām. Mazā Jēzus veltīšana Dievam Jeruzalemes templī atbilstoši jūdu reliģiskajai tradīcijai ir pēdējā Evaņģēlijos atrodamā epizode no mūsu Pestītāja agrīnās bērnības, tādēļ šos svētkus izsenis uzskatīja par pēdējo Ziemassvētku laika dienu.
lasīt vairāk >
publicēts 04.02.2017.

Par raidījuma „Aizliegtais paņēmiens“ sižetu

prāvests Edgars Cakuls
Šis ieraksts ir atklāta vēstule raidījuma „Aizliegtais paņēmiens“ veidotājiem un arī skatītājiem. Nesen tika publiskots kārtējais šī raidījuma sižets, kurā vairāku Latvijas kristīgo konfesiju garīdznieki, tai skaitā arī es, tika apzināti provocēti. Kāds fiktīvs pāris vēlējās panākt laulību noslēgšanu steidzamības kārtā, savu vēlmi pamatojot ar to, ka viņi pārceļas dzīvot uz ārzemēm, bez nodoma tuvākajā laikā atgriezties dzimtenē. Vairumā gadījumu pāra sarunas ar priesteriem un mācītājiem tika filmētas ar slēpto kameru, iegūtos videomateriālus publiskojot raidījuma gaitā.
lasīt vairāk >
publicēts 10.01.2017.

Taizé bilance

prāvests Edgars Cakuls
Jaunā gada pirmajā dienā noslēdzās Taizé kopienas organizētā jauniešu tikšanās Rīgā. Man šķiet, ka visi, kas vienā vai citā veidā piedalījās daudzajos pasākumos šī notikuma ietvaros, glabā sirdī visjaukākās atmiņas. Mani visvairāk pārsteidza pašu svētceļnieku nopietnā attieksme un apzinīgums. Iespējams, ir bijuši arī kādi incidenti, taču vismaz pagaidām neko tamlīdzīgu neesmu dzirdējis. Katrā ziņā rīta lūgšanās un darba grupu tikšanās reizēs mūsu draudzē valdīja īsteni kristīgs gars, varēja burtiski "sajust" jauno cilvēku ticību. Ļoti jauks izvērtās arī gada noslēguma pasākums: gan lūgšana par mieru, gan arī sadraudzības vakars, tuvējā skolā kopīgi sagaidot Jauno gadu.
lasīt vairāk >
publicēts 02.01.2017.

Kristus Dzimšanas svētki

prāvests Edgars Cakuls
Dārgie Kristum ticīgie,
 
Ziemassvētku laikā gan gaisotne mūsu dievnamos, gan arī Baznīcas liturģija ir ļoti uzrunājoša. Daudzi no jums šo noskaņu izbaudīs arī šogad. Kristus dzimšana tiek svinēta vairākos dievkalpojumos, kuri seko viens otram. Ziemassvētkos ir Vigīlijas Mise, Pusnakts jeb Ganiņu Mise, Rītausmas Mise, Dienas Mise... Pašiem dievbijīgākajiem patīk svinēt arī tā sauktos „Otros Ziemassvētkus“, kad patiesībā pieminam sv. Stefanu. Šie daudzie dievkalpojumi nebūt nav domāti tam, lai visi gribētāji varētu satilpt dievnamos sev vēlamā laikā, lai arī šis aspekts nav mazsvarīgs. Tomēr galvenais iemesls liturģiskajai daudzveidībai ir Dievišķā Vārda cilvēktapšanas noslēpuma dziļums, kura iepazīšanai ir nepieciešams laiks un lūgšanas gars. Katrs Ziemassvētku dievkalpojums ar īpašajiem lasījumiem izsaka kaut no būtisku no Kristus noslēpuma.
lasīt vairāk >
publicēts 24.12.2016.

Svētīgais Adventa laiks

prāvests Edgars Cakuls
Līdz ar decembri, šogad jau ar novembra pēdējo svētdienu, baznīcās, kristiešu mājās un, gribas cerēt, arī sirdīs ir ienākusi Adventa noskaņa. Šogad, gatavojoties Kristus dzimšanas svētkiem, piedzīvosim gandrīz pilnas četras Adventa nedēļas. Tik bieži tas nemaz nenotiek, jo pēdējā nedēļa bieži vien ir pavisam īsa.
lasīt vairāk >
publicēts 27.11.2016.

18. novembris

prāvests Edgars Cakuls
Šodien svinam Latvijas Republikas dibināšanas 98. gadskārtu. Mūsdienu Latvija ir tik jauna, ka vēl joprojām daudzi tās pilsoņi ir vienaudži savai valstij. Šis fenomens atgādina, ka valsti veido ne tikai tās robežas pasaules kartē, bet arī un pāri visam cilvēki.
Man nāk prātā kāda intervija ar izcilo latviešu režisoru, krietnu latgalieti Jāni Streiču, kurš arī nesen svinēja skaistu dzīves jubileju. Cienījamais mākslinieks toreiz ironizēja, sakot, ka no daudzām mūsdienu nelaimēm Latviju paglābj tās nabadzība... Mēdz teikt, ka katrā jokā ir tikai daļa no joka. Slavenā franču modes dizainere Gabriela Bonī "Koko" Šanela savulaik teica: "Ir cilvēki, kuriem ir nauda, un ir cilvēki, kuri ir bagāti." Valsts svētkos varam padomāt, kas tad ir mūsu bagātība. Protams, tie ir cilvēki, kā arī vērtības, kuras tie glabā un ar kurām dalās.
lasīt vairāk >
publicēts 18.11.2016.

Par sv. Mārtiņu

prāvests Edgars Cakuls
Šodien Latvijā ir Mārtiņdiena. No sirds sveicam visus, kuriem ir gods un privilēģija nēsāt šo skaisto vārdu un no tā atvasinātos vārdus.

Neraugoties uz to, ka mūsdienās daudzi tautieši teju visiem svētkiem cenšas piešķirt ultra latvisku vai pat dievturisku noskaņu, Mārtiņu ir visai grūti klasificēt kā „senlatviešu“ dievību. Jo viņš, Mārtiņš no Tūras, ir ne tikai reāla vēsturiska personība, bet arī liels Svētais, kuru godina ne tikai katoļi, bet arī pareizticīgie.
lasīt vairāk >
publicēts 10.11.2016.

Prāvesta blogs

prāvests
Edgars Cakuls 2019. gada 6. marts

Memento mori…

Gandrīz vienmēr lielā gavēņa priekšvakarā man prātā nāk kāda vēl pusaudža gados lasīta pseidovēsturiska grāmata par spāņu konkistadoru piedzīvojumiem Dienvidamerikā. Visiem zināms, ka saujiņa avantūristu parādīja neparastu drosmi un guva lielus panākumus pār iezemiešiem, tai skaitā pār acteku indiāņiem. Taču bija kāda slavena kauja, kurā acteki guva ievērojamu pārsvaru pār spāņiem un viņu sabiedrotajiem, atkarojot savu galvaspilsētu Tenočtitlanu. Eiropieši bija spiesti mukt, turklāt viņiem bija tikai viens atkāpšanās ceļš – pāri purvam. Protams, visi centās paķert līdzi kaut ko vērtīgu, pārsvarā zeltu. Taču smagais dārgmetāls purvā daudziem kļuva par nāves iemeslu. Iestigušos karotājus panāca viegli bruņotie indiāņi un nogalināja. Izdzīvoja tika tie, kuri bija paņēmuši līdzi nevis zeltu, bet gan dārgakmeņus, kuri bija gan vērtīgāki, gan arī krietni vieglāki. lasīt vairāk >
Piesakies jaunumiem
© 2019 Trīsvienības draudze »