Rīgas Vissvētākās Trīsvienības katoļu draudze

Gavēni nomaina Lieldienu prieks

Kā mums pats nosaukums atgādina, Lieldienas ir lieli un svarīgi svētki, to svinēšanai ir nepieciešams īpaši sagatavoties. Šim nolūkam kalpo pēdējā nedēļa gavēņa laikā jeb Lielā nedēļa, kuru esam uzsākuši ar Palmu jeb Pūpolu svētdienu. Tajā savijas gan Kristus ciešanu apcere, gan arī Viņa uzvaras kontemplācija. Liturģijā lasītais Kristus ciešanu apraksts sāpīgi kontrastē ar Jēzus triumfālās ienākšanas Jeruzalemē atainojumu.
Diemžēl jau sen esam zaudējuši svētīgo sociālo vidi, kurā kādreiz visa sabiedrība palīdzēja indivīdam izprast un pilnvērtīgi izmantot Lieldienu noskaņu. Šim nolūkam kalpoja gan liturģija, gan arī kristīgās tautas tradīcijas, par kurām mūsdienās diemžēl dzirdam ļoti maz. Drīzāk tiek piedāvāti nesaprotami teju vai buršanās rituāli, kuriem nav nekāda sakara ar Lieldienām kristīgajā izpratnē. Tādēļ vēl jo vairāk ir svarīgi katram katolim tiekties pēc dziļas personiskas izpratnes par visai daudzajām svētku dienām,  kuras kopā saucam par Lieldienām.

Gada svarīgākos Baznīcas svētkus veido Lieldienu Triduums jeb trīs svētās dienas, kuras ievada Lielā Ceturtdiena. Tās īpašā liturģija mums atgādina gan par Euharistijas, gan arī par Priesterības sakramenta dāvanu Baznīcai. Nozīmīgs Lielās Ceturtdienas elements ir rituālā kāju mazgāšana, kura atgādina mums Kristus veikumu Pēdējā Vakarēdiena laikā, kad Viņš deva piemēru saviem mācekļiem, aicinot gan viņus, gan arī mūs nesavtīgi kalpot tuvākam. Ir patīkami, ka arvien pieaug to draudžu skaits, kurās šis svarīgais liturģiskais elements tiek īstenots. Lai arī tas notiek veselus 50 gadus pēc Vatikāna II koncila, taču labāk vēlāk, nekā nekad.
Savukārt Lielā Piektdiena ir vienīgā diena gadā, kad Baznīcā netiek svinēta Svētā Mise. Šī senā liturģiskā tradīcija liek apzināties to, cik dziļš un skaudrs bija Kristus ciešanu noslēpums, Viņa ciešanu realitāte. To izprast mums palīdz senais un svētīgais ieradums izvietot baznīcās stilizētu Kristus kapa atveidojumu. Lielajā Piektdienā Baznīcas bērni gandara par grēkiem, pagodina Krustu, svinot Jēzus uzvaru pār nāvi, kā arī lūdzas par visu pasauli.
Tik tiešām, nāvei nav varas pār Jēzu, Viņš ir augšāmcēlies, Viņš ir dzīvs! Lieldienu prieka kulmināciju mēs piedzīvojām, svinot Lieldienu svētkus tiešā nozīmē, kuri sākas jau ar vigīlijas dievkalpojumu, piepildītu ar seniem un svarīgiem simboliem. Šajā visapjomīgākajā Baznīcas liturģijā tiek meditēts par Jēzu Kristu kā par pasaules gaismu, tiek lasīti un pārdomāti gan Vecās, gan Jaunās Derības Svētie Raksti, tiek atjaunoti kristības solījumi, svinēta Euharistija un saņemtas bagātīgas svētības. Protams, tas aizņem laiku! Taču arī šajā gadījumā izpratne par to, kas tiek svinēts un ko nozīmē konkrētās liturģiskās darbības, palīdz novērtēt Lieldienu liturģijas skaistumu un pilnvērtīgi ieiet tās noskaņā. Patiesi ticīgam cilvēkam Lieldienu liturģijai veltītais laiks paiet nemanot!
Skaists papildinājums Lieldienu vigīlijas Misei ir tradicionālais Rezurekcijas jeb Augšāmcelšanās dievkalpojums, kurš tiek svinēts tik agri, cik vien iespējams. Tas atbilst Evaņģēlijā atspoguļotajai Jēzus mācekļu pieredzei, kuri agrā rītā pēc Sabata steidzās pie Jēzus kapa un atrada to tukšu. Svētku prieks rod savu izpausmi krāšņā Euharistiskajā procesijā, kuru vainago svinīga Svētā Mise. Lieldienu prieks nevar būt vienas dienas notikums, tas turpinās visā Lieldienu liturģiskajā laikā, it sevišķi Lieldienu oktāvā, kura noslēdzas Kunga Žēlsirdības svētdienā, kādreiz gadsimtiem ilgi sauktā par Balto svētdienu.

Novēlu visiem Dieva bērniem ņemt dalību Baznīcas liturģijā, svinot Lieldienu svētkus, lai smeltu iedvesmas un garīgu spēku no šī žēlastību avota!

Piesakies jaunumiem

Pieteikties  ▷