Rīgas Vissvētākās Trīsvienības katoļu draudze

Svētīgais Lielā Gavēņa laiks

Reizēm nepareizas asociācijas un stereotipi mums traucē uztvert lietu patieso būtību. Tā tas ir arī ar Gavēni. Ar tā skarbumu pirmo reizi saskāros 1989. gadā. Tas notika kādā agra pavasara vēlā vakarā diskotēkā (atvainojos!). Pie mums, čalojoša jauniešu pulciņa, pienāca kāds kopīgs paziņa, kura prieks par izdevušos vakaru, šķiet, pārspēja visu pārējo pasākumu dalībnieku kopējo sajūsmu. Pēc tam, kad puisis visnotaļ atraktīvi bija apliecinājis savu labo noskaņojumu, viņš atvadījās un pauda gatavību mūs atkal satikt pēc nedēļas nākamajā deju vakarā. Tajā brīdī kāds atgādināja, ka Latgalē atkal ir cieņā Baznīcas tradīcijas un Lielā Gavēņa dēļ diskotēkas un citi izklaides pasākumi Preiļu rajonā tiek atcelti līdz Lieldienām. Tas izraisīja satriecošas sekas. Mūsu dzīvespriecīgais draugs burtiski saļima, sakņupis saķēra galvu un skaļā balsī, nezin kāpēc piesaukdams spāņu inkvizīciju, vaimanāja, pārmetot Baznīcai tās netaisnīgo nežēlību... Šis traģikomiskais atgadījums liek padomāt par to, kas tad īsti ir Gavēnis un cik liela ir tā vērtība!

Pelnu Trešdienā, saņemot tradicionālo svētību, esam iesākuši gadskārtējo Lielo Gavēni. Tie, kuri šo Baznīcas dzīvei tik svarīgo posmu uztver nopietni, gluži dabīgi uzdod sev un dažreiz arī citiem jautājumu – kā gavēt? Ko drīkst un ko nedrīkst darīt Lielā Gavēņa laikā? Un galvenais – ko drīkst un ko nedrīkst ēst!
Vēl dažas dienas pirms Gavēņa sākuma viens no mūsu ziņu portāliem publicēja interesantu pētījumu par Gavēņa gastronomisko atturību pareizticīgo un katoļu izpratnē. Vispārējā abu lielo kristīgo tradīciju gavēšanas ieradumu salīdzinājumā izrādījās, ka Bizantijas tradīciju turpinātājiem gavēšanas paradumi ir palikuši teju viduslaiku stingrības līmenī, kamēr brāļiem katoļiem nekādu īpašu prasību mūsdienās, šķiet, vairs nav... Tik tiešām, pārskatot pareizticīgo liturģisko kalendāru, visām gavējamām dienām var atrast ļoti precīzas norādes par to, ko konkrētajā dienā drīkst un ko nedrīkst lietot uzturā. It sevišķi precīzi un visai stingri noteikumi attiecas uz Gavēņa laiku. Katoļiem, savukārt, ja neskaita tā saukto „stingro gavēni“ Pelnu Trešdienā un Lielajā Piektdienā, kad pieaugušie „līdz sātam“ var ēst tikai vienu reizi dienā, nekādu citu ierobežojumu vai aizliegumu nav. Nu, protams, nedrīkstam aizmirst tradicionālo piektdienas atturēšanos no gaļas ēdieniem. Kā to saprast? Vai gavēšana mūsdienās ir atcelta?
Atbildi varam atrast Sv. Mateja evaņģēlijā, kura fragmentu pārdomājam Pelnu Trešdienas liturģijā (Mt 6,1-6.16-18). Matejs atstāsta Jēzus vārdus, kuros viņš nosoda farizeju liekulību un definē trīs nozīmīgas īstena gavēņa sastāvdaļas. Tās ir – žēlsirdības darbi, lūgšana un gavēšana burtiskā nozīmē, tātad laicīgo vajadzību apzināta ierobežošana, lai dotu prioritāti garīgajām vērtībām. Šie vienkāršie principi ir lielā pretstatā skrupulozi izstrādātajai gavēšanas sistēmai, kuru toreiz piekopa judaismā. Tas nozīmē, ka kristīgu gavēni raksturo liela iekšēja brīvība un, šķiet, ka tieši to Baznīca ir gribējusi uzsvērt, apzināti atsakoties no gadsimtiem piekoptajiem stingrajiem un precīzajiem gavēšanas principiem. Taču to nedrīkst uztvert kā liberālisma uzvaru, bet gan drīzāk kā aicinājumu katram veikt savu izvēli. Neviens nevar aizliegt arī mūsdienu katoļiem gavēt tieši tāpat kā to darīja viduslaikos! Daudzi labi katoļi trešdienās un piektdienās dzīvo burtiski no maizes un ūdens. Un ne tikai Lielajā Gavēnī. Daudzi atsakās no gaļas ēdieniem visa Gavēņa garumā. Man pašam jau trešo gadu pēc kārtas ir šāda apņemšanās, un es droši varu apgalvot, ka ieguvums no tā ir milzīgs.
Taču katram laikmetam ir savi izaicinājumi. Daudzviet pasaulē vēl joprojām lielākais cilvēka prieks ir paēst un pabarot savu ģimeni. Es to pieredzēju Ruandā. Vidusmēra ruandietis ir laimīgs, ja viņam ir izdevies paēst! Kādreiz tā bija daudzviet pasaulē. Paēst līdz sātam bija luksuss, tāpēc nav pārsteidzoši, ka Gavēņa atturībā lielākais akcents tika likts tieši uz ēšanas ierobežošanu. Tagad ir citi laiki un citi izaicinājumi. Protams, nevaram aizmirst ierobežojumus attiecībā uz ēšanas ieradumiem. Dietologi visā Rietumu pasaulē nemitīgi atgādina par to, cik neveselīgi mēs ēdam un cik maz mēs kustamies. Nesen uzzināju satriecošu faktu par mūsu labā kaimiņa – ātrās ēdināšanas restorāna McDonalds sortimenta īpatnībām. Izrādās, ka, ja kāds notiesā Big Mac hamburgeru, izdzer lielo dzērienu Coca–Cola un apēd frī kartupeļu porciju, tad viņš uzņem tik daudz kaloriju, ka to sadedzināšanai vajadzētu bez pārtraukuma soļot septiņas stundas no vietas! Tātad nelieli saprātīgi ierobežojumi 40 dienu garumā nemaz nenāktu par sliktu veselībai, vai ne? Taču vēl vairāk mēs iegūtu, ja sev ierobežotu pieeju televizoram, datoram un it sevišķi interneta resursiem, kuros mēs reizēm ne tikai apmaldāmies, bet arī pazūdam un pat iestiegam. No visa iepriekš minētā var izveidoties postoša atkarība, no kuras pēdējos gadu desmitos cieš miljoniem cilvēku visā pasaulē.
Mēs katrs sevi pazīstam vislabāk un tādēļ katrs varam nolemt, kāds būs mūsu Gavēnis šogad. Svarīgi, lai mūsu izvēle ietver sevī trīs elementus, kurus savulaik definēja pats Kristus – gavēšanu, lūgšanu un pielietojamu, praktisku žēlsirdību! Uz to mūs aicina Baznīca, dodot lielu iekšējo brīvību.
Pēdējais padoms – mēs nedrīkstam zaudēt laiku, jo septiņas Gavēņa nedēļas paies ļoti ātri, tādēļ jau no paša tā sākuma ir svarīgi veikt piemērotas, atbildīgas izvēles un pieturēties pie tām. Un Dievs būs līdzās ar savu žēlastību, svētījot un sargājot!
 

Piesakies jaunumiem

Pieteikties  ▷