Rīgas Vissvētākās Trīsvienības katoļu draudze

Svētās Terēzes no Bērna Jēzus un Svētā vaiga

VĒSTULES I

Iepazīstināt ar svētās Terēzes no Bērna Jēzus un Svētā vaiga (1873-1897) vēstulēm nozīmē iepazīstināt ar izcilu personību. Kā svētā viņa vēlējās "mīlēt Jēzu vairāk nekā Viņš jebkad ticis mīlēts!" (VS 74), kā izcila personība viņa sasniedza apbrīnojamu briedumu savā, cilvēciski raugoties, tikai divdesmit četrus gadus ilgajā mūžā. No viņas vēstulēm staro dzīves gudrība - nevis tikai zināšanas, bet viedums. Tādēļ vēstules atklājas kā vērtīgs garīgs mantojums mūsu laikmetā, kurā vēstuļu rakstīšanai vairs neatliek laika un kurā diemžēl pamazām izgaist šis saziņas veids, kas atklāj cilvēka iekšējās dzīves dziļumus.

Terēze nemitīgi mācās no visa, kas viņas dzīvē notiek. Vēstules mums atklāj daudzus jo daudzus tematiskos pavedienus. Tie savstarpēji savijas un papildina cits citu, ļaujot sekot viņas neparasti straujajai izaugsmei un apbrīnojamajai uzticībai Dieva žēlastības prasībām. Starp tiem spilgtākei - attiecības ar Selīnu, Jēzus mīlestības augstās prasības, ticības grūtības, vientulības sajūta, garīgā cīņa un kārdinājumi, izaugsme paļāvībā uz Dievu, Dieva Vārda spēks ticības dzīvē, mīlestība uz Euharistiju, apņemšanās neko neatteikt Jēzum un vēl daudzi citi.

Lai Mazās Svētās vēstules palīdz ikvienas lasītājam saņemt gan derīgus padomus savai garīgajai izaugsmei, gan arī uzturu un stiprinājumu, strādājot kopā ar Jēzu dvēseļu pestīšanas labā!
Tēvs Marija Eugēnijs no Bērna Jēzus

TAVA MĪLESTĪBA AUGA LĪDZ AR MANI
priekšlasījumi par Terēzi no Lizjē

Dieva žēlsirdībai veltītā jubilejas gada izskaņā Māte Baznīca pasludināja par svētīgo karmelītu tēvu, Dzīvības Dievmātes sekulārinstitūta dibinātāju, priesteri Mariju Eugēniju no Bērna Jēzus, laicīgā vārdā Anrī Grialū (Henri Grialou) (1984. gada 2. decembris - 1967. gada 27. marts).

Tēva Marijas Eugēnija vārds Latvijā nav svešs - Dzīvības Dievmātes sekulārinstitūtā savu garīgo formāciju ir saņēmuši gan vairāki priesteri, gan laji. Latvijā darbojas institūta priesteru nozarojums un ir atvērta rekolekciju māja Sarkaņos.

Šajā izdevumā piedāvāts tēva Marijas Eugēnija portretējums, kā arī viņa priekšlasījumi par svēto Terēzi no Bērna Jēzus. tajos tēvs Marija Eugēnijs pravietiski , par piecdesmit gadiem apsteidzot Baznīcas oficiālās institūcijas, pasludina: Terēzes mācība ir tik universāla, ka šī klostermāsa ir pelnījusi Baznīcas doktores titulu. Priekšlasījumi apliecina arī abu karmelītu garīgo draudzību.

Svētā Elizabete no Trīsvienības

DIEVA KALPS JĀNIS PĀVILS II
(Karols Vojtila, 1920-2005)

- Andra Marijas Jerumaņa ievadvārdi

- Antonio Sikari OCD pāvesta portretējums

- fragmenti no Jāņa Pāvila II 14 enciklikām, apustuliskajiem pamudinājumiem un vēstulēm

- "Karola brīnums"

Izdevums tapis saistībā ar izcilā pāvesta Jāņa Pāvila II beatifikāciju 2011. gada 1. maijā.
lasīt vairāk >
Aleksandro da Ripabotoni

SVĒTAIS TĒVS PIO NO PJETRELČĪNAS - KIRĒNIETIS VISIEM

Kāds zīmīgi teicis, ka tēvs Pio ir visu ļaužu svētais.

Patiešām, viņš bija pazemīgs kapucīnu mūks, kas ar savu dzīvi pārsteidza pasauli, un ārkārtīgi daudz cilvēku ir izjutuši viņa valdzinājumu. Tēva Pio dzīve bija pateisa un varena mīlestības himna Kristum un brāļiem. Šis svētais kapucīns bija iemīlējis Kristu, viņam, tāpat kā apustulim Pāvilam, dzīve bija Kristus, krustā sistais Kristus. Tēvs Pio tik ļoti identificējās ar Kungu, ka savā miesā izdzīvoja Viņa ciešanas. Arī tēvs Pio varētu atkārtot Vēstulē galatiešiem teiktos vārdus: "Es nesu savā miesā Kunga Jēzus rētas."
lasīt vairāk >
Leo Māsburgs

BRĪNIŠĶIE ATGADĪJUMI MĀTES TERĒZES DZĪVĒ

Mātes Terēzes dzīve skan kā leģenda. Albāņu meitene, kas astoņpadsmit gadu vecumā iestājas īru ordenī, lai dotos misijā uz Indiju, kļuva par "nabaga ļaužu eņģeli". Ne tikai kristieši, bet arī musulmaņi, hinduisti un neticīgie šo nerimtīgi darbīgo sievieti, kas 1979. gadā saņēma Nobela Miera prēmiju, jau sen ir izdaudzinājuši par svēto. No Indijas metropoles Kalkutas nabago mitekļiem viņa aiznesa pasaulē kristīgās mīlestības vēsti.

Leo Māsburgs tam bija liecinieks. Father Leo - kā viņu dēvēja māte Terēze - daudzus gadus bija viņas priesteris, padomdevējs, pavadonis ceļojumos un tulks.
lasīt vairāk >
Māte Terēze

TUR, KUR IR MĪLESTĪBA, IR DIEVS
Ceļš uz ciešāku vienotību ar Dievu un dziļāku mīlestību pret tuvākajiem

"Es nespēju darīt to, ko darāt jūs, un jūs nespējat darīt to, ko daru es, bet kopā mēs spējam paveikt kaut ko skaistu Dievam, un Dieva mīlestība pret mums ir lieliska tieši tāpēc, ka mums ir dota iespēja kļūt svētiem, pateicoties mīlestības darbiem, kurus darām, jo svētums nav greznība, kas domāta tikai dažiem. Tas vienkārši ir jūsu un mans pienākums: jums - jūsu situācijā un dar'ba, ko darāt, un man un manām māsām - mūsu darbā un dzīvē, attiecībā uz kuru mēs Dievam esam devušas savu goda vārdu... Jums sava mīlestība pret Dievu jāiemieso konkrētā rīcībā."
Māte Terēze

"Tur, kur ir mīlestība, ir Dievs"

lasīt vairāk >
Māte Terēze

NĀC, ESI MANA GAISMA
Kalkutas svētās privāti rakstītais

"Ja es kādreiz kļūšu svētā, es noteikti būšu svētā no "tumsas".

Es pastāvīgig būšu prom no Debesīm, lai iedegtu gaismu tiem, kas uz šis zemes atrodas tumsā."
Māte Terēze no Kalkutas

lasīt vairāk >
Konrāds de Mēsters

ES SEVI UPURĒJU TAVAI MĪLESTĪBAI
Komentārs par svētās Terēzes no Lizjē upurēšanos Žēlsirdīgajai Mīlestībai

Svētā Terēze no Lizjē pārsteidzoši labi saprata, cik ļoti Kristus ilgojas mums dāvāt savu Mīlestību, un atbildēja Kunga ilgām ar vislielāko dedzību.

Šajā grāmatiņā karmelītu tēvs Konrāds de Mēsters, pazīstams garīgās dzīves rakstu autors, komentē Terēzes upurēšanos Dieva Mīlestībai.

Terēzes upurēšanās lūgšana ir dziļi evaņģēliska sevis veltīšana, kas arī šodien turpina ietekmēt kristīgo garīgumu.

TERĒZE NO LIZJĒ
Autobiogrāfiskie manuskripti

Terēzes no Lizjē Autobiogrāfiskie manuskripti, ko pazīstam ar nosaukumu "Kādas dvēseles stāsts", ir mīlestības stāsts.

Stāsts par meiteni, kas audzināta mīlēt Dievu no visas sirds, ar visu dvēseli un visiem spēkiem un kas šajā mīlestībā spēja savā ģimenē saskatīt Baznīcu un savukārt Baznīcā saskatīt savu ģimeni.

Stāsts par jaunieti, kas izvēlējās iestāties Karmela klosterī, lai atrastu savu vietu "Baznīcas sirdī": tur, kur mājo Kristus mīlestība, kas aptver visu pasauli.
lasīt vairāk >
Antonio Marija Sikari

SVĒTĀS TERĒZES NO AVILAS
Komentārs grāmatai

Kas ir cilvēks? Katrā laikmetā filozofi un zinātnieki ir pūlējušies iedziļināties šajā noslēpumā, kas skar katru no mums, taču nevienam nav izdevies izsmelt tā dziļumus. Radīts pēc Dieva attēla, cilvēks ir Viņa lieluma atspulgs un tādēļ neiekļaujas virspusējās definīcijās. Karmela garīgā tradīcija, atbildot uz šiem būtiskajiem meklējumiem, sniedz savu atbildi, kas vienlaikus ir fascinējoša un baagāta, vienkārša un pārsteidzoša: "Cilvēks ir Mājoklis, kurā mājo Vissvētā Trīsvienība."

Visi Karmela lielie mistiķi savis darbos ir atklājuši personīgo pieredzi par šo apbrīnojamo realitāti. Svētā Terēze no Avilas "Dvēseles pilī" mums sniedz nobriedušu un žilbinošu šī noslēpuma liecību. Viņa apraksta cilvēku (katru cilvēku!) kā karalisku Dieva mājokli, neraugoties uz to, ka cilvēks bieži izturas kā ubagotājs, kas samierinājies ar savu postu. Viņš pat neuzdrīkstas pārkāpt "pils" slieksnim, kas ved sevis paša dziļumos un tātad paliek ārpusē- vientulībā un tumsā, traģiskas atvešinātības stāvoklī.
lasīt vairāk >
Terēze no Avilas

DVĒSELES PILS

"Dvēseles pils" ("Las Moradas"), kuru svētā Terēze no Avilas sarakstījusi 1577. gadā, ir viņas slavenākais un dziļākais darbs. Cilvēks (ikviens cilvēks) tajā ir aprakstīts kā cēls un svēts mājoklis, kurā viss ir sagatavots, lai varētu notikt nešķiramā tikšanās starp radību (katra patieso "es") un Dievu. Dievs mūs aicina un ved uz "visdziļāko mājokli", lai mēs dzīvotu "mīlošā dialogā" ar Viņu, turklāt šis dialogs kļūst arvien dedzīgāks un vienotību dara arvien ciešāku.

Tādā veidā dvēseles centrs kļūst par "vissvētāko vietu", kurā mājo Kralis (Dievs - Trīsvienība), kas vēlas savai radībai dot pats sevi. Tur ir Tēvs, kas gaida savus dēlus un meitas; tur ir Dēls, kas gaida un ilgojas apskaut savu Līgavu; tur ir Svētais Gars, kas vēlas dzīvināt un iedvesmot mūsu dvēseli.

"Dvēseles pils" ir viens no būtiskākajiem un dziļākajiem tekstiem, kādi vien visā literatūras vēsturē veltīti bezgalīgās cieņas jautājumam.

Tēvs Antonio Marija Sikari OCD

Svētā Avilas Terēze

DZĪVE

1970. gada 27. septembrī pāvests Pāvils VI pasludināja svēto Avilas Terēzi par Baznīcas doktori un piešķīra viņai mistiskā doktora titulu. Tieši lasot svētās Terēzes darbu "Dzīve", slavenā fenomenologa Edmunda Huserla spējīgā asistenē Editē Šteinā, vēlākajā moceklē un svētajā, kas 1999. gadā tika izsludināta par Eiropas aizbildni, notika dziļa iekšējā pārmaiņa. Pēc grāmatas izlasīšanas viņa pareica: "Tā ir patiesība!" - un pieņēma kristietību. Iesaku šo darbu izlasīt visiem patiesīvas un Dieva meklētājiem, visiem, kas vēlas dziļināt savu garīgo dzīvi.



Zbigņevs Stankevičs

Rīgas arhibīskaps metropolīts

lasīt vairāk >

Prāvesta blogs

prāvests
Edgars Cakuls 2024. gada 18. janvāris

Dieva Vārda svētdiena lūgšanu nedēļas par kristiešu vienību ietvaros

21. janvārī, parastā liturģiskā laika 3. svētdienā, katoliskā Baznīca jau 5. reizi svinēs Dieva Vārda svētdienu. Tā nav liela jubileja – īpaši, ja salīdzinām ar citiem svētkiem Baznīcas liturģiskajā kalendārā, kas pastāv gadsimtus vai tūkstošgades. Un tomēr pieci gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai būtiski mainītu savu attieksmi kādā jautājumā. Jēzus mācekļiem bija tikai trīs gadi kopā ar Iemiesoto Dieva Vārdu, bet ar to pilnīgi pietika, lai viņi vairs nekad neatgrieztos pie dzīves “pa vecam”. Tāpēc šodien ir atbilstoši uzdot sev jautājumu: “Vai šajos gados ir augusi mūsu mīlestība pret Dieva Vārdu? Vai, šo svētku iedrošināti, esam to labāk iepazinuši un dziļāk izpratuši? Un kā ir ar pielietojumu dzīvē?”
Pirmo reizi Dieva Vārda svētkus parastā liturģiskā laika 3. svētdienā svinējām svētā Hieronīma nāves 1600. jubilejas gadā. Šis svētais bija apguvis vairākas Bībeles valodas, ne tikai lai varētu Dieva Vārdu labāk izprast pats, bet arī lai spētu to darīt pieejamāku citiem, veicot tulkojumu uz toreiz saprotamāko latīņu valodu. Hieronīma apbrīnojamais centīgums Dieva Vārda iepazīšanā, izprašanā un izplatīšanā var tikt izskaidrots ar pamatnostāju, ko viņam tik labi ir izdevies formulēt, komentējot pravieti Isaju: Ignoratio enim Scripturarum ignoratio Christi est – nepazīt Rakstus nozīmē nepazīt Kristu. Ja Hieronīmam toreiz tiktu dots redzēt mūsdienu iespējas Dieva Vārda iepazīšanai un izplatīšanai (no poligrāfijas līdz interneta resursiem un mākslīgā intelekta rīkiem) un vienlaicīgi tiktu atklāts, cik daudz kristiešu šodien ar Bībeli ir uz “jūs”, tad viņš varētu vienīgi noplātīt rokas pilnīgā neizpratnē…
lasīt vairāk >
Piesakies jaunumiem
© 2024 Trīsvienības draudze »