Rīgas Vissvētākās Trīsvienības katoļu draudze

Periodika Katehismi Enciklikas un apustuliskie pamudinājumi Sprediķi Teoloģija Svēto dzīves apraksti un darbi Liecības Garīgai lasīšanai Lūgšanu grāmatas

Hosemarija Eskriva de Balagers

KAD GARĀM IET KRISTUS
Opus Dei dibinātāja homīlijas

Dodoties uz templi, Pēteris un Jānis sastop cilvēku, kurš kopš dzimšanas ir klibs. Viss atgādina aklā dziedināšanu. Bet mācekļi vairs neuzskata, ka nelaime ir saistīta ar paša slimnieka vai viņa vecāku grēkiem. Un viņi tam saka: "Nācarieša Jēzus Kristus vārdā celies un staigā!" Kādreiz viņi vairoja neizpratni, bet tagad - žēlsirdību; kādreiz viņi pauda pārgalvīgu spriedumu, tagad brīnumaini dziedina Kunga vārdā. Tas arkal ir Kristus, Kristus, kurš iet garām! Kristus, kurš turpina kristiešos, savos mācekļos, pārstaigāt pasaules ielas un laukumus. Es Viņu dedzīgi lūdzu, lai Viņš ieiet ot dvēselē - vismaz dažu -, kas pāsreiz manī klausās.

Svētais Hosemarija Eskriva de Balagers

Pāvesta Franciska

RĪTA HOMĪLIJAS

"Ik rītu kopš pāvesta Franciska ievēlēšanas es esmu lasījis viņa skaistās rīta homīlijas, un to publicēšana ir kas tāds, ko sen esmu gaidījis. Šīs homīlijas ir skaidri saprotamas, īsas, gudras, bieži vien jautras, un vienmēr to pamatā ir pieredze. No visa, ko pāvests Francisks ir sacījis un rakstījis, tās man patīk visvairāk. Nekad nebeidz pārsteigt tas, kā viņš spēj atrast ko jaunu pazīstamajos Bībeles fragmentos, un es ceru, ka viņa pārsteidzošas atskārtas jums palīdzēs dziļāk iepazīt Svētos Rakstus un sastap Dievu jaunā veidā. Es šo grāmatu iesaku no visas sirds."

Džeimss Mārins SJ

lasīt vairāk >

Prāvesta blogs

prāvests
Edgars Cakuls 2022. gada 26. februāris

Gavēnis – lūgšanai par mieru!

Man šķiet, 2022. gada 24. februāra rītu es neaizmirsīšu nekad. Ierastajā laikā ieslēdzās radio modinātājs, tikko bija noskanējusi mūsu valsts himna, kārtējo reizi padomāju, cik labi, ka dienu var iesākt ar lūgšanu un tad… sākās ziņu pārraide. Sastindzis sēdēju un klausījos par acīmredzamo un tomēr neticamo – Eiropas centrā ir sācies karš!
Pirmās emocijas nebūt nebija bailes, bet gan drīzāk skumjas. Dziļas, bezgalīgas skumjas. Bez šaubām, daudz bijām dzirdējuši par militāriem konfliktiem visdažādākajos reģionos, taču tik tuvu karš manas paaudzes Latvijas iedzīvotājiem nav bijis nekad. Ne ģeogrāfiski, ne arī emocionāli.
Vairākkārt ir laimējies būt Ukrainā, it īpaši Melnās jūras tuvumā, ir piedzīvota tās iedzīvotāju sirsnība un viesmīlība, arī Krievija nav sveša zeme, galu galā ikdienā saskaramies ar krievvalodīgajiem mūsu valsts cilvēkiem un, teikšu godīgi, man ļoti patīk krievu kultūra, literatūra, nepārspējamais humors, esmu gandarīts par to, ka brīvi runāju krieviski, kā zināms, mūsu baznīcā katru svētdienu ir Svētā Mise arī krievu valodā, kurā pulcējas fantastiski cilvēki. lasīt vairāk >