Pāvests Pāvils VI
Apustuliskai pamudinājums
Evaņģelizēt vispirms nozīmē vienkārši un tieši liecināt par Dievu, ko Jēzus Kristus atklāja Svētajā Garā; liecināt par to, ka Dievs mīlēja šo pasauli savā Dēlā, savā iemisotajā Vārdā dāvāja visām lietām eksistenci un aicināja cilvēkus uz mūžīgo dzīvi. Varbūt šī liecināšana par Dievu daudziem cilvēkiem ļaus tikties ar nezināmo Dievu (sal. Apd. 17,22023), kuru viņi pielūdz, neprotot nosaukt vārdā, vai kuru meklē savasas sirds apslēpto ilgu vadīti, vīlušies visu elku tukšībā. Taču evaņģelizējošu spēku šafa liecība iegūst tikai tad, kad atklāj, ka cilvēka Radītājs ir nevis kāds tāls un anonīms spēks, bet gan Tēvs: "Mēs tiekam saukti par Dieva bērniem, un tie mēs patiešām esam." (1 Jņ 3,1; Rom 8,14-17) Un tāpēc mēs visi esam brāļi Dievā.
Pāvests PĀVILS VI
Pāvests Jānis Pāvils II
Enciklika "REDEMPTORIS MISSIO" par Baznīcas misijas nemitīgo aktualitāti
Ticība tiek stiprināta tad, kad tā tiek nodota tālāk (..) Sludināt to, ka steidzami jāveic evaņģelizācijas misisja, mani īpasī mudina tas, ka šī misijia ir galvenais kalpojums, ko Baznīca var sniegt ikvienam cilvēkam un visai cilvēvei mūsdienu pasaulē. (..) "Kristus, Pestītājs," es rakstīju savā pirmajā enciklikā, "pilnībā atklāj cilvēkam to, kas viņš ir. Cilvēkam, kas vēlas izprast sevi līdz galam, ir jātuvojas Kristum. Atpestīšana, kas notika uz krusta, uz visiem laikiem ir atjaunojusi cilvēka cieņu un dāvājusi jēgu viņa dzīvei šajā pasaulē."
Uz jautājumu, kāpēc ir nepieciešams misiju darbs, mēs, pamatojoties uz Baznīcas ticību un pieredzi, atbildam, ka atvēršanās Kristus mīlestībai ir patiesa atbrīvošana. Viņā un tiaki Viņā mēs tiekam atbrīvoti no jebkādas nebrīves un apjukuma, no grēka un no verdzības nāves varai. Kristus patiešām ir "mūsu miers" (Ef 2,14) un "Kristus mīlestība mūs skubina" (2 Kor 5,14), piešķirot jēgu un prieku mūsu dzīvei. Misiju darbs ir ticības jautājums - tas precīzi atklāj mūsu ticību Kristum un Viņa mīlestībai pret mums.
lasīt vairāk >