Rīgas Vissvētākās Trīsvienības katoļu draudze

MUZIKĀLI RADOŠĀS APVIENĪBAS:

Mūsu draudzē liturģiskās svinības pavada vairākas muzikālās apvienības jeb dziedošie un instrumentālie kolektīvi. Zemāk var iegūt vairāk informācijas par katru no tiem.
Noslēdzot kārtējo nedēļu un jau emocionāli gatavojoties jaunajai darba sesijai, ar pateicību par visu piedzīvoto un to, kas gaidāms tuvākajā nākotnē, svētdienās plkst. 18:00 tiek svinēta vakara Svētā Mise. Par muzikālo noformējumu tajā rūpējas slavēšanas grupa mākslinieciskās vadītājas Antonijas Dombrovskas vadībā, jo, ko gan vairāk mēs varam dāvāt Dievam, ja ne savu pateicību, un dot viņam slavas upuri. Paši dziedātāji sevi ne tik daudz dēvē par muzikālu grupu vai projektu mūsdienu izpratnē, bet gan par kopienu, kas kopīgi lūdzas, savās sirdīs nesot kādu izvēlētu nodomu, dalās priekos un bēdās, svin dzimšanas un vārda dienas, kā arī kopīgi atpūšas un, protams, muzicē.

Slavēšanas grupu savulaik veidojuši draudzes jaunieši, kas skanīgo dziedājumu papildinājuši ar bagātīgu muzikālo pavadījumu – ģitārām, flautu, bungām. Šobrīd jaunieši ir izauguši un grupas sastāvs gandrīz pilnībā mainījies, tomēr jaunatnīgā dzirksts un ritms mūzikā ir saglabājies.

Slavēšanas grupas repertuārā ir Ivara Žinduļa un Bonifācija Lazdāna kompozīcijas, kā arī skanīgās un skaistās latgaļu garīgās dziesmas.

Slavēšanas grupa aicina ikvienu dziedāt gribētāju pievienoties draudzīgajam kolektīvam visās balss grupās. Mēģinājumi notiek svētdienās plkst. 16:00, kā arī reizi nedēļā kādā darbdienas vakarā.






Diriģente un mākslinieciskā vadītāja:
Antonija Dombrovska
26208333



Prāvesta blogs

prāvests
Edgars Cakuls 2019. gada 6. marts

Memento mori…

Gandrīz vienmēr lielā gavēņa priekšvakarā man prātā nāk kāda vēl pusaudža gados lasīta pseidovēsturiska grāmata par spāņu konkistadoru piedzīvojumiem Dienvidamerikā. Visiem zināms, ka saujiņa avantūristu parādīja neparastu drosmi un guva lielus panākumus pār iezemiešiem, tai skaitā pār acteku indiāņiem. Taču bija kāda slavena kauja, kurā acteki guva ievērojamu pārsvaru pār spāņiem un viņu sabiedrotajiem, atkarojot savu galvaspilsētu Tenočtitlanu. Eiropieši bija spiesti mukt, turklāt viņiem bija tikai viens atkāpšanās ceļš – pāri purvam. Protams, visi centās paķert līdzi kaut ko vērtīgu, pārsvarā zeltu. Taču smagais dārgmetāls purvā daudziem kļuva par nāves iemeslu. Iestigušos karotājus panāca viegli bruņotie indiāņi un nogalināja. Izdzīvoja tika tie, kuri bija paņēmuši līdzi nevis zeltu, bet gan dārgakmeņus, kuri bija gan vērtīgāki, gan arī krietni vieglāki. lasīt vairāk >
Piesakies jaunumiem
© 2019 Trīsvienības draudze »