21. janvārī, parastā liturģiskā laika 3. svētdienā, katoliskā Baznīca jau 5. reizi svinēs Dieva Vārda svētdienu. Tā nav liela jubileja – īpaši, ja salīdzinām ar citiem svētkiem Baznīcas liturģiskajā kalendārā, kas pastāv gadsimtus vai tūkstošgades. Un tomēr pieci gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai būtiski mainītu savu attieksmi kādā jautājumā. Jēzus mācekļiem bija tikai trīs gadi kopā ar Iemiesoto Dieva Vārdu, bet ar to pilnīgi pietika, lai viņi vairs nekad neatgrieztos pie dzīves “pa vecam”. Tāpēc šodien ir atbilstoši uzdot sev jautājumu: “Vai šajos gados ir augusi mūsu mīlestība pret Dieva Vārdu? Vai, šo svētku iedrošināti, esam to labāk iepazinuši un dziļāk izpratuši? Un kā ir ar pielietojumu dzīvē?”
Pirmo reizi Dieva Vārda svētkus parastā liturģiskā laika 3. svētdienā svinējām svētā Hieronīma nāves 1600. jubilejas gadā. Šis svētais bija apguvis vairākas Bībeles valodas, ne tikai lai varētu Dieva Vārdu labāk izprast pats, bet arī lai spētu to darīt pieejamāku citiem, veicot tulkojumu uz toreiz saprotamāko latīņu valodu. Hieronīma apbrīnojamais centīgums Dieva Vārda iepazīšanā, izprašanā un izplatīšanā var tikt izskaidrots ar pamatnostāju, ko viņam tik labi ir izdevies formulēt, komentējot pravieti Isaju: Ignoratio enim Scripturarum ignoratio Christi est – nepazīt Rakstus nozīmē nepazīt Kristu. Ja Hieronīmam toreiz tiktu dots redzēt mūsdienu iespējas Dieva Vārda iepazīšanai un izplatīšanai (no poligrāfijas līdz interneta resursiem un mākslīgā intelekta rīkiem) un vienlaicīgi tiktu atklāts, cik daudz kristiešu šodien ar Bībeli ir uz “jūs”, tad viņš varētu vienīgi noplātīt rokas pilnīgā neizpratnē…
lasīt vairāk >
MUZIKĀLI RADOŠĀS APVIENĪBAS:
Mūsu draudzē liturģiskās svinības pavada vairākas muzikālās apvienības jeb dziedošie un instrumentālie kolektīvi. Zemāk var iegūt vairāk informācijas par katru no tiem.Noslēdzot kārtējo nedēļu un jau emocionāli gatavojoties jaunajai darba sesijai, ar pateicību par visu piedzīvoto un to, kas gaidāms tuvākajā nākotnē, svētdienās plkst. 18:00 tiek svinēta vakara Svētā Mise. Par muzikālo noformējumu tajā rūpējas slavēšanas grupa mākslinieciskās vadītājas Antonijas Dombrovskas vadībā, jo, ko gan vairāk mēs varam dāvāt Dievam, ja ne savu pateicību, un dot viņam slavas upuri. Paši dziedātāji sevi ne tik daudz dēvē par muzikālu grupu vai projektu mūsdienu izpratnē, bet gan par kopienu, kas kopīgi lūdzas, savās sirdīs nesot kādu izvēlētu nodomu, dalās priekos un bēdās, svin dzimšanas un vārda dienas, kā arī kopīgi atpūšas un, protams, muzicē.
Slavēšanas grupu savulaik veidojuši draudzes jaunieši, kas skanīgo dziedājumu papildinājuši ar bagātīgu muzikālo pavadījumu – ģitārām, flautu, bungām. Šobrīd jaunieši ir izauguši un grupas sastāvs gandrīz pilnībā mainījies, tomēr jaunatnīgā dzirksts un ritms mūzikā ir saglabājies.
Slavēšanas grupas repertuārā ir Ivara Žinduļa un Bonifācija Lazdāna kompozīcijas, kā arī skanīgās un skaistās latgaļu garīgās dziesmas.
Slavēšanas grupa aicina ikvienu dziedāt gribētāju pievienoties draudzīgajam kolektīvam visās balss grupās. Mēģinājumi notiek svētdienās plkst. 16:00, kā arī reizi nedēļā kādā darbdienas vakarā.
Slavēšanas grupu savulaik veidojuši draudzes jaunieši, kas skanīgo dziedājumu papildinājuši ar bagātīgu muzikālo pavadījumu – ģitārām, flautu, bungām. Šobrīd jaunieši ir izauguši un grupas sastāvs gandrīz pilnībā mainījies, tomēr jaunatnīgā dzirksts un ritms mūzikā ir saglabājies.
Slavēšanas grupas repertuārā ir Ivara Žinduļa un Bonifācija Lazdāna kompozīcijas, kā arī skanīgās un skaistās latgaļu garīgās dziesmas.
Slavēšanas grupa aicina ikvienu dziedāt gribētāju pievienoties draudzīgajam kolektīvam visās balss grupās. Mēģinājumi notiek svētdienās plkst. 16:00, kā arī reizi nedēļā kādā darbdienas vakarā.
Diriģente un mākslinieciskā vadītāja:
Antonija Dombrovska
26208333
Prāvesta blogs
prāvests
Edgars Cakuls 2024. gada 18. janvāris
Edgars Cakuls 2024. gada 18. janvāris