Rīgas Vissvētākās Trīsvienības katoļu draudze

MUZIKĀLI RADOŠĀS APVIENĪBAS:

Mūsu draudzē liturģiskās svinības pavada vairākas muzikālās apvienības jeb dziedošie un instrumentālie kolektīvi. Zemāk var iegūt vairāk informācijas par katru no tiem.
Skanīgi un klasiski – tā varētu raksturot mūsu draudzes lielo kori, kas muzikāli bagātina liturģiju svētdienu galvenajā Svētajā Misē jeb Summā (plkst. 11:30), kā arī visos lielajos svētkos. Tas ir koris pilnā šī vārda nozīmē – ar četrbalsīgu skanējumu, plašu un izmeklētu repertuāru, dzidrām balsīm un sirsnīgu kolektīvu. Kora repertuārā ir plašs klasiskās baznīcas mūzikas grandu - Dž. Rosīni, Ž. L. Batmana, Š. Guno, J. S. Baha, V. A. Mocarta, G. F. Hendeļa, Dž. B. Pergolēzi, J. Haidna u.c. – darbu klāsts, kā arī pašmāju komponistu – M. Celminska, R. Dubras un R. Jermaka - kompozīcijas. Dziedāts tiek gan latviešu, gan latīņu, krievu, poļu, franču, itāļu, angļu, vācu, lietuviešu un latgaļu valodā. Korim ir milzīga, iespējams, Latvijā lielākā, baznīcas mūzikas bibliotēka. Par kora māksliniecisko un profesionālo sniegumu rūpējas Katarina Kuliša, bet pavadījumu uz ērģelēm nodrošina Kristīne Ozoliņa. Savukārt organizatoriskos un praktiskos jautājumus risina Vladislavs Voickovičs.

Korim ir dots nosaukums – “Columbae” jeb “Balodis”, kas attēlots kora svētku tērpos. Tradicionāli kristietībā balodis ir miera un mīlestības vēstnesis, kā arī ir Svētā Gara simbols. Šis spilgtais tēls tiek atbilstoši nests un īstenots, jo, ieklausoties kora dziedājumā, ikvienam klausītājam tiek dota iespēja mazliet atrauties no ikdienas steigas un rūpēm, rast mieru, ieklausīties Kunga Vārdos, sajust Svētā Gara stiprinājumu un neizsmeļamo Dieva mīlestību. Baznīcas koris,- tas arvien ir spēcīgs evaņģelizācijas līdzeklis.

Korim, kā ikvienam kolektīvam, ir savas tradīcijas. Kopīgi tiek atzīmēti svētki, rīkoti izbraucieni kolektīva saliedēšanai, svētvietu iepazīšanai un vienotas lūgšanas praktizēšanai, dziedāts koncertos. Kā pateicība par visu piedzīvoto ik gadu 31. decembrī gada pēdējā Svētā Mise tiek salikta par kori un tās dalībniekiem, lūdzot turpmāku svētību kalpošanai.

Koris gaida jaunus dziedātājus visās balss grupās. Aicināts tiek ikviens interesents, jo iepriekšējas zināšanas mūzikā un pieredze nav nepieciešama. Profesionālie kora vadītāji apliecina, ka nepieciešamās iemaņas tiks ātri apgūtas! Un, kā visiem zināms, dziedāšana attīsta un pilnveido cilvēka personību, veicina garīgās dzīves izkopšanu un sagādā lielu prieku, kalpojot Dievam un Baznīcai. Kas dzied, tas divkārtīgi lūdzas! Mēģinājumi notiek svētdienās plkst. 10:00 un ceturtdienu vakaros.
 




Kora mākslinieciskā vadītāja un diriģente:
Inese Zālīte
 




Ērģelniece:
Kristīne Ozoliņa
 




Kora vadītājs:
Vladislavs Voiskovičs
26536160

Prāvesta blogs

prāvests
Edgars Cakuls 2024. gada 18. janvāris

Dieva Vārda svētdiena lūgšanu nedēļas par kristiešu vienību ietvaros

21. janvārī, parastā liturģiskā laika 3. svētdienā, katoliskā Baznīca jau 5. reizi svinēs Dieva Vārda svētdienu. Tā nav liela jubileja – īpaši, ja salīdzinām ar citiem svētkiem Baznīcas liturģiskajā kalendārā, kas pastāv gadsimtus vai tūkstošgades. Un tomēr pieci gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai būtiski mainītu savu attieksmi kādā jautājumā. Jēzus mācekļiem bija tikai trīs gadi kopā ar Iemiesoto Dieva Vārdu, bet ar to pilnīgi pietika, lai viņi vairs nekad neatgrieztos pie dzīves “pa vecam”. Tāpēc šodien ir atbilstoši uzdot sev jautājumu: “Vai šajos gados ir augusi mūsu mīlestība pret Dieva Vārdu? Vai, šo svētku iedrošināti, esam to labāk iepazinuši un dziļāk izpratuši? Un kā ir ar pielietojumu dzīvē?”
Pirmo reizi Dieva Vārda svētkus parastā liturģiskā laika 3. svētdienā svinējām svētā Hieronīma nāves 1600. jubilejas gadā. Šis svētais bija apguvis vairākas Bībeles valodas, ne tikai lai varētu Dieva Vārdu labāk izprast pats, bet arī lai spētu to darīt pieejamāku citiem, veicot tulkojumu uz toreiz saprotamāko latīņu valodu. Hieronīma apbrīnojamais centīgums Dieva Vārda iepazīšanā, izprašanā un izplatīšanā var tikt izskaidrots ar pamatnostāju, ko viņam tik labi ir izdevies formulēt, komentējot pravieti Isaju: Ignoratio enim Scripturarum ignoratio Christi est – nepazīt Rakstus nozīmē nepazīt Kristu. Ja Hieronīmam toreiz tiktu dots redzēt mūsdienu iespējas Dieva Vārda iepazīšanai un izplatīšanai (no poligrāfijas līdz interneta resursiem un mākslīgā intelekta rīkiem) un vienlaicīgi tiktu atklāts, cik daudz kristiešu šodien ar Bībeli ir uz “jūs”, tad viņš varētu vienīgi noplātīt rokas pilnīgā neizpratnē…
lasīt vairāk >
Piesakies jaunumiem
© 2024 Trīsvienības draudze »