Rīgas Vissvētākās Trīsvienības katoļu draudze

OKTOBRIS – JOPROJĀM ROŽUKROŅA MĒNESIS

prāvests Edgars Cakuls, 2023. gada 3. oktobris

Vakar kustības “Laulāto tikšanās” pārstāvji mani uzaicināja piedalīties attālinātā Rožukroņa lūgšanā. Atzīšos, piekritu negribīgi, jo jau bija noskaitīts Rožukronis draudzē, taču paliku ļoti gandarīts par īpašo atmosfēru un jauko noskaņu, lūdzoties kopā ar mūsu brīnišķīgajām ģimenēm. Šī pieredze mani iedvesmoja uzrakstīt šo nelielo kompilāciju par vienu no senākajām un joprojām aktuālajām katoliskās lūgšanas formām.

Reiz dzirdēju asprātīgu joku par Rožukroņa izcelsmi, izrādās, pirmais šo lūgšanu pielietoja pats Kungs Jēzus, kurš, mazs būdams, raustīja Marijas roku un bērniem raksturīgā veidā atkārtoja: “Mammu, mammu, mammu…”
Lai vai kā, Rožukroni ar pilnām tiesībām var dēvēt par tautas lūgšanu, jo tā ir attīstījusies pamazām, reizē spontāni un apzināti. Viduslaikos bija tradīcija izgreznot Dievmātes statujas ar rožu virtenēm, kurās katrs rozes zieds simbolizēja lūgšanu. Pēc kāda laika šīs virtenes pārtapa lūgšanu krellēs, kuras līdz ar to tika sauktas par „rožukroni”. Nav nejaušība, ka Rožukroņa noslēpumā ir tieši 10 “Esi sveicināta, Marija”, jo katrai cilvēka rokai ir 5 pirksti…


Sv. Bernardam un it sevišķi sv. Dominikam pieder īpaši nopelni Rožukroņa lūgšanas iedzīvināšanai ticīgo vidū. 7. oktobrī svinam Rožukroņa Dievmātes svētkus, kurus 1573. gadā iedibināja pāvests Pijs V, lai pateiktos Dievmātei par brīnumaino kristiešu flotes uzvaru pār turku armādu divus gadus agrāk pie Lepantes. Militārie vēsturnieki uzskata, ka daļēji šo uzvaru var skaidrot ar jauna veida kara kuģu pielietošanu, kurus īpaši šai kaujai izgatavoja Venēcijā, taču visi ir vienisprātis, ka tas tomēr bija īsts brīnums, jo pretinieka pārspēks bija vairākkārtīgs. Iespējams, tieši šo svētku dēļ kopš 1883. gada oktobris oficiāli ir Rožukroņa mēnesis, šādu lēmumu toreiz pieņēma pāvests Leons XIII, sekojot Dieva tautas intuīcijai, kuru īpašā veidā toreiz akcentēja dominikāņu ordenis.
Rožukroņa lūgšanas svarīgumu mūsdienās ir īpaši uzsvēris pāvests sv. Jānis Pāvils II. Sava pontifikāta sākumā, 1978. gadā, uzrunājot ticīgo tautu Sv. Pētera bazilikas laukumā, viņš teica: „Rožukronis ir mana mīļākā lūgšana. Tā ir brīnišķīga savā vienkāršībā un dziļumā. No visas sirds es aicinu jūs lūgties Rožukroni!” Ar savu apustulisko vēstuli „Rosarium Virginis Mariae” 2002. gada 18. oktobrī Svētais Tēvs pievienoja tradicionālajām Rožukroņa meditācijām ceturto, „Gaismas” daļu, kurā tiek pārdomāti Jēzus brīnumi un citi Baznīcai svarīgi notikumi. Rožukronis ietver sevī visus trīs Katoliskās Baznīcas katehismā minētos lūgšanas veidus, tā ir gan verbālā lūgšana, gan meditācija, un tas atver sirdi arī visaugstākajai lūgšanas formai – kontemplācijai.
Pirms daudziem gadiem man nācās aizvietot kādu priesteri nelielā Parīzes draudzē. Tas bija brīvdienu periods un galvenās garīgās aktivitātes bija ikdienas Svētā Mise, adorācija un... Rožukronis katru vakaru. It kā nekas sevišķs, bet īpašs šajā gadījumā ir tas, ka regulāra Rožukroņa tradīcijai šajā draudzē ir sava, visai dramatiska vēsture. Otrā Pasaules kara beigās, kad vācu armija pameta Francijas galvaspilsētu, bija paredzēts uzspridzināt visu kvartālu, kurā atradās mazā baznīca. Lēmums jau bija pieņemts, lādiņi ievietoti, bija jāsaņem tikai pēdējā pavēle. Toreizējais draudzes prāvests kopā ar ticīgajiem deva solījumu Dievmātei, ka draudze skaitīs Rožukroni katru dienu, ja vien baznīca tiks paglābta no neizbēgamās bojāejas. Un brīnums notika. Nevienam nezināmu iemeslu dēļ netika dota pavēle ēkas uzspridzināt. Kopš tā laika, nu jau vairāk nekā pusgadsimta garumā, draudze katru dienu skaita Rožukroni pateicībā par Kristus Mātes aizbildniecību. Ir bijuši gadījumi, kad izņēmuma kārtā ir izkritusi kāda Svētā Mise, piemēram, priestera slimības vai cita iemesla dēļ, taču visus šos gadus Rožukronis ir ticis skaitīts katru dienu. Turklāt pašreizējie draudzes locekļi ir apņēmības pilni šo tradīciju turpināt līdz pat pasaules beigām, jo tā esot ne tikai Dievam dota solījuma pildīšana, bet arī liels žēlastību avots katrai dienai.
Tas ir tikai viens skaists piemērs Rožukroņa lūgšanas iedarbīgumam, šādu liecību ir miljoniem visā pasaulē. Šī gada 16. jūlijā, Karmela Dievmātes svētkos, slavenais itāļu tenors Andrea Bočelli, kurš jau vairākkārt ir publiski apliecinājis savu ticību, sniedza koncertu Lurdas sanktuārijā. Intervijā viņš kavējās atmiņās par to, ka bērnībā ar ģimeni ir devies svētceļojumā pie Lurdas Dievmātes, kas jau toreiz atstāja uz viņu paliekošu iespaidu. Īpaši aizkustinoši bija redzēt un dzirdēt, ar kādu sirsnību aklais mūziķis itāļu valodā vada Rožukroni pie Parādīšanās grotas. Šis video materiāls noteikti vēl ir atrodams interneta plašumos.
 
Arī katrs no mums var saņemt daudz Dieva žēlastību skaitot Rožukroni, lūdzoties kopā ar Vissvētāko Jaunavu Mariju.

Ar cieņu,
pr. Edgars



 
 
« Atpakaļ Pastāsti draugiem:

Prāvesta blogs

prāvests
Edgars Cakuls 2024. gada 18. janvāris

Dieva Vārda svētdiena lūgšanu nedēļas par kristiešu vienību ietvaros

21. janvārī, parastā liturģiskā laika 3. svētdienā, katoliskā Baznīca jau 5. reizi svinēs Dieva Vārda svētdienu. Tā nav liela jubileja – īpaši, ja salīdzinām ar citiem svētkiem Baznīcas liturģiskajā kalendārā, kas pastāv gadsimtus vai tūkstošgades. Un tomēr pieci gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai būtiski mainītu savu attieksmi kādā jautājumā. Jēzus mācekļiem bija tikai trīs gadi kopā ar Iemiesoto Dieva Vārdu, bet ar to pilnīgi pietika, lai viņi vairs nekad neatgrieztos pie dzīves “pa vecam”. Tāpēc šodien ir atbilstoši uzdot sev jautājumu: “Vai šajos gados ir augusi mūsu mīlestība pret Dieva Vārdu? Vai, šo svētku iedrošināti, esam to labāk iepazinuši un dziļāk izpratuši? Un kā ir ar pielietojumu dzīvē?”
Pirmo reizi Dieva Vārda svētkus parastā liturģiskā laika 3. svētdienā svinējām svētā Hieronīma nāves 1600. jubilejas gadā. Šis svētais bija apguvis vairākas Bībeles valodas, ne tikai lai varētu Dieva Vārdu labāk izprast pats, bet arī lai spētu to darīt pieejamāku citiem, veicot tulkojumu uz toreiz saprotamāko latīņu valodu. Hieronīma apbrīnojamais centīgums Dieva Vārda iepazīšanā, izprašanā un izplatīšanā var tikt izskaidrots ar pamatnostāju, ko viņam tik labi ir izdevies formulēt, komentējot pravieti Isaju: Ignoratio enim Scripturarum ignoratio Christi est – nepazīt Rakstus nozīmē nepazīt Kristu. Ja Hieronīmam toreiz tiktu dots redzēt mūsdienu iespējas Dieva Vārda iepazīšanai un izplatīšanai (no poligrāfijas līdz interneta resursiem un mākslīgā intelekta rīkiem) un vienlaicīgi tiktu atklāts, cik daudz kristiešu šodien ar Bībeli ir uz “jūs”, tad viņš varētu vienīgi noplātīt rokas pilnīgā neizpratnē…
lasīt vairāk >
Piesakies jaunumiem
© 2024 Trīsvienības draudze »