Rīgas Vissvētākās Trīsvienības katoļu draudze

Kristības

 

Kristība ir pirmais no septiņiem Baznīcas sakramentiem. Caur Kristību mēs ienākam Baznīcā, kļūstam tai piederīgi, iegūstam savu kristieša identitāti. Ir svarīgi apzināties, ka Kristība nav tikai formalitāte, jo kristīšanas brīdī mēs tiekam atbrīvoti no pirmdzimtā grēka varas, kā arī saņemam visu to grēku piedošanu, kurus esam pieļāvuši līdz kristībai. Mūsu dzīvē tiek atvērta jauna lappuse. Bez tam, kristība nodibina ārkārtīgi spēcīgu garīgu saikni ar Dievu, mēs kļūstam par Viņa bērniem, par Kristus brāļiem un māsām. Kristības sakraments dāvā neskaitāmas žēlastības.

Ņemot vērā kristības sakramenta svarīgumu un tā iedarbīgumu, būtiski ir kristīt bērnus jau agrīnā vecumā. Pārlasot svēto dzīves aprakstus, redzam, ka daudzi no viņiem ir tikuši kristīti jau savā piedzimšanas dienā! Katoliskajā tradīcijai normāla prakse ir nokristīt bērnu līdz gada vecumam.
 

Kristot mazus bērnus, nav nepieciešama īpaša katehēze vai sagatavošanās. Šajā gadījumā atbildība par bērna tālāko izaugsmi ticībā ir jāuzņemas vecākiem un krustvecākiem. Praktiski tas īstenojas, vēlāk sagatavojoties Pirmajai Svētajai Komūnijai un Iestiprināšanas sakramentam. Baznīca vēlas, lai vismaz viens no krustvecākiem būtu kristīts katolis.

Ja kristības sakramentu vēlas saņemt pieaudzis cilvēks, viņam ir nepieciešams atbilstoši sagatavoties, proti, jāiziet katehēzes kurss. To mūsu draudzē nodrošina divas katehētes – māsa Anita latviešu valodā (tel. 28625248) un māsa Helēna krievu valodā (tel. 28260443).

Pieteikt kristības vēlams individuāli sazinoties ar kādu no draudzes priesteriem. Vislabāk ir pašiem atnākt un visu pārrunāt, kā arī kopīgi izvēlēties sev vēlamo kristību laiku. Mūsu baznīcā netiek praktizētas t. s. “kolektīvās kristības”, cenšamies katru bērniņu kristīt individuāli.
 

Kristības sākas ar draudzes reģistra aizpildīšanu. To var izdarīt kristības piesakot vai arī pašā kristību dienā īsi pirms ceremonijas. Šim nolūkam būtiski ir paņemt līdzi dzimšanas apliecību, ja kristāmais ir bērns, vai arī jebkuru personu apliecinošu dokumentu pieaugušajam. Uzreiz pēc kristības piešķiršanas tiek pasvētīts krustiņš un citas dāvanas jaunkristītajam, ja tādas ir.
 

 

PIRMĀ GRĒKSŪDZE UN PIRMĀ SVĒTĀ KOMŪNIJA

 

Katra katoļa dzīvē pienāk svinīgais Pirmās Svētās Komūnijas brīdis. Pat skarbajos padomju varas gados katoļticīgie vecāki uzskatīja par savu pienākumu nodrošināt bērniem šo garīgās formācijas minimumu. Mūsdienās tie ir īsti ģimenes un draudzes svētki, kuriem ir attiecīgi jāsagatavojas.
 

Ņemot vērā pastorālu pieredzi, šķiet, ka piemērots vecums, lai sagatavotos Pirmajai Svētajai Komūnijai un grēksūdzei ir 8 gadi. Savukārt vecuma ierobežojums šajā ziņā nepastāv. Lai iegūtu izpratni par abiem svarīgajiem sakramentiem un citiem ticības jautājumiem, ir jāapmeklē vairākas nodarbības svētdienas skolā. To uzdevums ir sagatavot katoli garīgās dzīves praksei, kuras stūrakmeņi ir regulāra grēksūdze un bieža Svētā Komūnija. Visi sakramenti ir savstarpēji saistīti, tādēļ pirms svinīgās Pirmās Komūnijas, parasti iepriekšējās dienas vakarā, notiek pirmā grēksūdze. No tās nav jābaidās, jo priesteri šajā svarīgajā brīdī ir ļoti iejūtīgi un saprotoši, cenšoties iedrošināt, nevis apgrūtināt. Savukārt svinīgās Pirmās Svētās Komūnijas diena ir īsti svētki gan pašiem tās dalībniekiem, gan viņu ģimenēm, gan arī visai draudzei. Mūsu baznīcā šādi svētki notiek regulāri, jo sagatavošanās Pirmajai Svētajai Komūnijai tiek īstenota visa mācību gada garumā. Arī šajā gadījumā svētdienas skolas nodarbībām jāpiesakās attiecīgi pie māsas Anitas latviešu valodas plūsmā vai arī pie māsas Helēnas krievu valodas plūsmā.
 

 

LAULĪBAS

 

Gadsimtu garumā nekas nav mainījies katoļu Baznīcas doktrīnā attiecībā uz laulību. Tā ir ne tikai nopietna divu cilvēku izvēle, bet arī spēcīgs sakraments, kurš palīdz laulātajiem pilnvērtīgi īstenot savu aicinājumu visas dzīves garumā.
 

Arī laulības sakramenta saņemšanai ir jāsagatavojas. Jaunie pāri zina, ka pat kāzu svinību vietas izvēle un rezervācija mūsdienās ir jāveic vismaz gadu iepriekš! Savukārt minimālais laika posms, lai pilnvērtīgi sagatavotos laulībām baznīcā, ir 6 mēneši! Šajā laikā ir jāpiedalās attiecīgās svētdienas skolas nodarbībās, kuru laikā tiek atkārtotas galvenās ticības patiesības, kā arī īpaši tiek pārrunāti jautājumi, kas attiecas uz laulības sakramentu. Bez tam ieteicams ņemt dalību saderināto kursos, kurus jau vairākus gadus piedāvā kustība “Laulāto tikšanās”. Šie kursi ir ļoti pieprasīti, tādēļ dalība tajos ir jāpiesaka savlaicīgi. Sīkāku informāciju varat iegūt kustības mājas lapā www.laulatiem.lv
 

Pēdējais, taču ne mazsvarīgākais sagatavošanās posms, ir iepazīšanās ar laulību ceremoniju, lasījumu, izpildāmo muzikālo skaņdarbu saskaņošana un citu praktisku detaļu pārrunāšana, tai skaitā par baznīcas rotāšanu un ziedu kompozīciju veidošanu. Šie jautājumi ir jārisina kopā ar priesteri. Mūsu baznīcā mēs cenšamies sniegt nepieciešamo atbalstu, lai laulības kļūtu par neaizmirstamu notikumu.
 

 

BĒRES

 

Dzīve sastāv ne tikai no priecīgiem notikumiem. Viens no lielākajiem pārbaudījumiem ir tuva cilvēka zaudējums. Kristīgā apbedīšana ne tikai nodrošina aizlūgumu par mirušā cilvēka dvēseli, bet arī sniedz garīgu stiprinājumu viņa tuviniekiem. Tādēļ ir svarīgi katram kristītam katolim nodrošināt cienīgu izvadīšanu atbilstoši Baznīcas tradīcijām.
 

Neizbēgama mūsdienu realitāte ir tā sauktās apbedīšanas firmas, kuras piedāvā visdažādākos pakalpojumus, tai skaitā sola nodrošināt arī priestera klātbūtni. Par to nav jāuztraucas, jo parasti tie ir leģitīmi katoļu garīdznieki, taču pareizāk būtu tuviniekiem pašiem sazināties ar priesteri, it sevišķi, ja aizgājējs ir bijis kādas konkrētas draudzes loceklis. Šajā gadījumā ļoti attiecīga būtu izvadīšana no baznīcas, lai arī visās Rīgas kapsētās ir nodrošinātas kapličas, kas faktiski ir nelieli dievnami, līdz ar to arī tur veiktais aizlūgums par mirušo būs pilnvērtīgs. Ļoti svarīgi ir pieteikt Svēto Misi par mirušā tuvinieka dvēseli. Par to var vienoties ar priesteri apbedīšanas dienā vai arī pēc tam, apmeklējot kādu no dievnamiem.
 

 

CITI SAKRAMENTI UN SAKRAMENTĀLIJAS

 

Noslēdzošais iniciācijas sakraments ir IESTIPRINĀŠANA. Katoliskajā tradīcijā šis sakraments ir rezervēts bīskapam un parasti tiek piešķirts draudzes vizitācijas laikā. Mūsu dievnamu bīskaps apmeklē Vissvētākās Trīsvienības svētkos, tā ir nākamā svētdiena pēc Vasarassvētkiem. Visi katoļi, kas ir kristīti, bijuši pie grēksūdzes un saņēmuši Svēto Komūniju, var saņemt arī Iestiprināšanas sakramentu. Lai to izdarītu, ir jāpiesakās pie draudzes priesteriem, kuri paskaidros šī sakramenta nozīmi un izsniegs attiecīgu Iestiprināšanas zīmi.
 

Diezgan bieži priesteris tiek aicināts apmeklēt slimniekus, šāds stiprinājums ir ļoti būtisks, jo SLIMNIEKU SAKRAMENTS ir domāts veselības atgūšanai, nevis otrādi. Daudzi domā, ka priestera klātbūtne ir zīme tam, ka gals ir tuvu. Šo maldīgo stereotipu ir svarīgi izskaust. Pastorālā pieredze rāda, ka vairumā gadījumu tieši pēc slimnieku sakramenta saņemšanas notiek radikāli pozitīvas izmaiņas slimības gaitā. Visi priesteri var to apliecināt. Jebkuras pietiekoši nopietnas slimības gadījumā ir būtiski saņemt šo dziedināšanas sakramentu.
 

Sena katoliska tradīcija ir dažādu lietu un priekšmetu PASVĒTĪŠANA. Baznīcā ir paredzēta svētība teju visam. Visbiežāk tiek svētītas mājas, dzīvokļi, automašīnas, nemaz nerunājot par sakrālajiem priekšmetiem un devocionālijām. Sv. Franciska dienā, piemēram, ir pieļaujams svētīt mājdzīvniekus… Tas nozīmē, ka 4. oktobrī droši varat ņemt līdzi uz baznīcu savu kāmīti vai kādu citu mājas mīluli.

Nopietni runājot, katrai lietai, katram pasākumam Dieva svētība ir svarīga. Nebaidieties vērsties pie draudzes priesteriem šajās un citās vajadzībās. Jautājiet un saņemiet atbildes!

Prāvesta blogs

prāvests
Edgars Cakuls 2024. gada 18. janvāris

Dieva Vārda svētdiena lūgšanu nedēļas par kristiešu vienību ietvaros

21. janvārī, parastā liturģiskā laika 3. svētdienā, katoliskā Baznīca jau 5. reizi svinēs Dieva Vārda svētdienu. Tā nav liela jubileja – īpaši, ja salīdzinām ar citiem svētkiem Baznīcas liturģiskajā kalendārā, kas pastāv gadsimtus vai tūkstošgades. Un tomēr pieci gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai būtiski mainītu savu attieksmi kādā jautājumā. Jēzus mācekļiem bija tikai trīs gadi kopā ar Iemiesoto Dieva Vārdu, bet ar to pilnīgi pietika, lai viņi vairs nekad neatgrieztos pie dzīves “pa vecam”. Tāpēc šodien ir atbilstoši uzdot sev jautājumu: “Vai šajos gados ir augusi mūsu mīlestība pret Dieva Vārdu? Vai, šo svētku iedrošināti, esam to labāk iepazinuši un dziļāk izpratuši? Un kā ir ar pielietojumu dzīvē?”
Pirmo reizi Dieva Vārda svētkus parastā liturģiskā laika 3. svētdienā svinējām svētā Hieronīma nāves 1600. jubilejas gadā. Šis svētais bija apguvis vairākas Bībeles valodas, ne tikai lai varētu Dieva Vārdu labāk izprast pats, bet arī lai spētu to darīt pieejamāku citiem, veicot tulkojumu uz toreiz saprotamāko latīņu valodu. Hieronīma apbrīnojamais centīgums Dieva Vārda iepazīšanā, izprašanā un izplatīšanā var tikt izskaidrots ar pamatnostāju, ko viņam tik labi ir izdevies formulēt, komentējot pravieti Isaju: Ignoratio enim Scripturarum ignoratio Christi est – nepazīt Rakstus nozīmē nepazīt Kristu. Ja Hieronīmam toreiz tiktu dots redzēt mūsdienu iespējas Dieva Vārda iepazīšanai un izplatīšanai (no poligrāfijas līdz interneta resursiem un mākslīgā intelekta rīkiem) un vienlaicīgi tiktu atklāts, cik daudz kristiešu šodien ar Bībeli ir uz “jūs”, tad viņš varētu vienīgi noplātīt rokas pilnīgā neizpratnē…
lasīt vairāk >
Piesakies jaunumiem
© 2024 Trīsvienības draudze »